NA kritiskā attieksme pret valdības lēmumu brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus nav nekāds pārsteigums. Par līdzdalību Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanā šai jautājumā Ministru prezidentes parlamentārā sekretāra amatu zaudēja partijas pārstāvis Rihards Kols. Tāpat apvienības pārstāvji sociālajos tīklos aktīvi reklamē nākamotrdien pie valdības gaidāmo protesta akciju.
Jaunāko saasinājumu radīja NA vēlme valdības lēmumu apstrīdēt Satversmes tiesā, ko skarbi nosodīja „Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa. Viņa izteicās, ka tas esot rupjš koalīcijas līguma pārkāpums, tāpēc esot jādomā par to, kā valdība var strādāt kopā tālāk.
Tikmēr NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš domā, ka partijas nostāja bēgļu jautājumā tiekot izmantota kā iegansts valdības gāšanai.
"Rodas iespaids, ka šobrīd atsevišķi "Vienotības" pārstāvji mēģina mūsu šo mūsu pozīciju, mūsu nostāju izmantot savu mērķu sasniegšanai, proti, valdības maiņai. Nesauksim [nevienu] vārdos šobrīd. (..) Vakar parādījās dažādas ziņas par to, ka notiek jau sarunas sarunas ar opozīcijas partijām par Nacionālās apvienības aizvietošanu valdībā. Tās ziņas, kas parādījās publiskajā telpā vakardien, liecina par pamatmērķi izstumt Nacionālo apvienību no koalīcijas. (..) Bēgļu jautājums, iespējams, ir tikai iegansts," teica Bērziņš.
"Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Kārlis Šadurskis šādas aizdomas noraida un akmeni met atpakaļ „nacionāļu" dārziņā. "Tas dīvaini izklausās - šāda runa, jo Nacionālā apvienība ir tā, kas šūpo koalīcijas laivu," teica politiķis, norādot, ka nav skaidri NA nākotnes mērķi - turpināt darbu šajā valdībā vai arī doma ir par kādām pārmaiņām.
"Katrā ziņā no "Vienotības" puses nav ne mazākās vēlmes mainīt koalīciju vai valdību," apgalvoja Šadurskis un piebilda, ka premjerei būtu jāizrunājas ar NA vadītājiem un jāsaprot, kas "īsti tur notiek".
Abu pārējo koalīcijas partneru strīdā šobrīd neiesaistās Zaļo un Zemnieku savienība, kas esot gatava strādāt gan Straujumas, gan jebkura cita „Vienotības” premjera izveidotā valdībā, saka „zaļzemnieku” frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis:
"Redzam, ka ir divi politiskie spēki, kam par šiem jautājumiem pašlaik publiskajā telpā zināmā mērā ir pretēji viedokļi un kas savā starpā cīnās. Tā ir Nacionālā apvienība un "Vienotība". Viens ar otru ir dziļi neapmierināts un apmainās savā starpā ar dažādām replikām un izteicieniem. Ja "Vienotība" nav apmierināta ar esošo situāciju un ja to neapmierina tas, kā Nacionālā apvienība rīkojas, tad ir visas iespējas kā premjera partijai Nacionālajai apvienībai uzteikt darbu šajā koalīcijā un aicināt kādus citus politiskos spēkus - kaut vai mazās opozīcijas partijas."
Brigmanis norādīja: ja nesaskaņas ir tiktāl samilzušas, ka abi konfliktējošie politiskie spēki vairs nevar kopā strādāt, tad "kaut kas jādara ir".
Jāpiebilst gan, ka vairāki politologi uzskata – valdības krišana tieši bēgļu jautājuma dēļ esot maz ticama, turklāt jebkurā gadījumā arī nākamās koalīcijas darbā piedalītos tās pašas partijas, arī NA.
Politiskās dzīves vērotājiem ir dažāds viedoklis par valdības nākotni. Sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis norāda, ka valdības maiņa ir iespējama. "Pavērsiens par valdības maiņu ir ļoti reāls. Jau tad, kad to veidoja, netika slēpts, ka prioritāte ir prezidentūra [Eiropas Savienības Padomē]," sacīja Rajevskis.
Turklāt valdības dienaskārtībā šobrīd ir patiešām jutīgi jautājumi, tostarp bēgļu jautājums. Ja Nacionālā apvienība patiešām Satversmes tiesā apstrīdēs koalīcijas jāvārdu bēgļu uzņemšanai, tad tā būtu neuzticības izteikšana Straujumas valdībai. Kopumā situācija gan ir neparasta - publiski tiek runāts par it kā atbalstītas premjeres nomaiņu pret tās pašas partijas pārstāvi.
Politologs Jānis Ikstens ir piesardzīgāks pret valdības nomaiņu. Viņš atgādina, ka Āboltiņai pašai nav visas "Vienotības" atbalsta, tādējādi ar divu trešdaļu "Vienotības", kā arī NA un ZZS varētu būt par maz. "Es diezgan daudz domātu, vai šobrīd ir vērts kustināt valdību," secina Ikstens.
