Ja aptaujas dati atspoguļotu vēlēšanu rezultātus, Zaļo un zemnieku savienībai, Nacionālajai apvienībai un “Vienotībai” koalīcijas veidošanā nāktos aicināt talkā kādu no opozīcijas partijām.
Sabiedriskās domas aptauja par atbalstu politiskajām partijām veikta decembra sākumā, neilgi pēc valsts budžeta apstiprināšanas Saeimā, kas šogad saistāma ar īpaši lielu summu, ko sadalīja deputātu priekšlikumiem jeb tā sauktajām deputātu kvotām, turklāt šajā laikā jau bija iezīmējies arī haoss nodokļu politikas veidošanā.
Pēdējā brīdī sadalītie budžeta miljoni un nekonsekvence būtisku lēmumu pieņemšanā atstājusi ietekmi uz valdošo partiju reitingiem.
“Visas koalīcijas partijas ir vairāk vai mazāk popularitāti zaudējušas, protams, kam bija popularitāte lielāka, tās teorētiski varēja pazaudēt un vairāk arī ir pazaudējušas, savukārt opozīcija ir savu popularitāti saglabājusi vai pat nedaudz pieaudzējusi,” stāsta sociologs, pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Tiesa, pēc aptaujas datiem, ja vēlēšanas notiktu rīt, 15% balsstiesīgo tajās nemaz nepiedalītos, bet vairāk nekā ceturtā daļa potenciālo vēlētāju nezinātu, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, un, sadalot šos 27% balsu proporcionāli, atklājas šāda aina – vietu Saeimā iegūtu sešas partijas, bet nedaudz zem piecu procentu barjeras paliktu partija “No sirds Latvijai”.
Tiesa, šī partija, tāpat kā pārējās opozīcijas partijas, izņemot “Saskaņu”, pēdējā mēneša laikā piedzīvojusi popularitātes kāpumu.
Lielākais reitingu augums – par 1,7 procentpunktiem – bijis Latvijas Reģionu apvienībai.
“Es esmu viens no tiem, kuri netic reitingiem, kuri tic Saeimas vēlēšanu rezultātiem,” saka Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars.
Bet koalīcijas pēdējo mēnešu rīcība varētu būt “atspēriena punkts pārmaiņām Latvijā kopumā, jo šādi vairāk turpināt, protams, nevar”, uzskata Bondars.
No visām koalīcijas partijām lielāko popularitātes kritumu piedzīvojusi Zaļo un zemnieku savienība, tās reitings pēdējā mēneša laikā piedzīvojis šogad straujāko kritumu – par 4,3 procentpunktiem.
“Pirmo krīzi viņi piedzīvoja jau šī gada jūnijā, jo pirms tam popularitāte bija ap 20%, kas ir fantastiski labs rezultāts Latvijas apstākļiem, kas bija uzticības kredīts,” atgādināja Kaktiņš.
“Man ir grūti iedomāties, kam ir jānotiek, lai ZZS spētu atgriezties pie tiem rādītājiem, kādi bija šī gada pirmajā pusē,” piebilda sociologs.
ZZS Saeimas deputāts Kārlis Sežants atzina, ka “visi šie te budžeta apstiprināšanas procesi, kļūdu labojumi nodokļu politikā un sistēmā, protams, nevar neatstāt ietekmi uz reitingiem, bet pirmajā vietā ir jāliek tas, kā valsts tālāk attīstīsies un nevis partiju reitingi”.
Viena procentpunkta kritums arī Nacionālajai apvienībai, kuras reitings sasniedzis šogad zemāko pozīciju, bet par diviem procentpunktiem samazinājies “Vienotības” reitings, kas līdz šim kopš vasaras beigām bija nedaudz, tomēr stabili audzis.
“Vienotības” valdes priekšsēdētājs Andris Piebalgs ceturtdien raidījumā “Rīta panorāma”, vēl nezinot jaunākos aptauju rezultātus, lika noprast, ka jau līdzšinējais “Vienotības” reitings licis vilties. Pēc jaunāko reitingu publiskošanas ar “Vienotības” līderi neizdevās sazināties.
Jau ziņots, ka saskaņā ar novembra aptauju 5% barjeru iekļūšanai Saeimā pārvarētu un parlamentā iekļūtu piecas partijas, bet aiz svītras varētu palikt Latvijas Reģionu apvienība un “No sirds Latvijai”.
