Viņi pagaidām nesteidz pieprasīt Streļčenoka demisiju, bet Saeimas opozīcija uzsver – notikušā fons jau atkal var atdzīvināt pieklusušo ideju par iespējamo biroja neatkarības mazināšanu.
Līdzīgi kā pagājušās nedēļas nogalē, arī pirmdien, 26.septembrī KNAB paziņoja, ka pazudušo operatīvās uzskaites sējumu lietā nekādus komentārus nesniegs. Streļčenoks neesot darbā veselības stāvokļa dēļ. Tiklīdz viņš atgriezīsies, tā sniegšot informāciju par notikušo. Koalīcija dokumentu pazušanu vērtē dažādi.
Atkāpties Streļčenokam pagaidām gan neprasīs.
"Es nedomāju, ka mēs runāsim par kādas amatpersonas demisiju vai atstādināšanu," sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
"Šajā situācija noslēpums ir pazudis un iestādes vadītājs par to atbild," norādīja Solvita Āboltiņa ("Vienotība").
"Ja viņš runā, ka tā ir provokācija vai pret viņu veikta ļaunprātība... Jebkurā situācijā viņam darbs jāorganizē tā, lai valsts noslēpums ir aizsargāts," uzsvēra Āboltiņa.
Līdzīgi notikušo Saeimas deputāts no trešās koalīcijas partijas - Nacionālās apvienības - Gaidis Bērziņš (NA). "Ir viena situācija, kur iestādes vadītājam kāds kaut ko nozog, protams mēs varam teikt, ka viņš ir atbildīgs, bet arī KNAB ietvaros ir tiesvedības. Otra situācija, kad iestādes vadītājs nav kārtojis lietvedību, tad tā ir iestādes vadītāja atbildība.
Premjers Māris Kučinskis (ZZS) Latvijas Televīzijai sacīja, ka notikušo pārrunājis ar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadību. Pašlaik gadījumu vērtē tiesībsargāšanas dienestu komisija ar SAB līdzdalību. To, kas konkrēti pazudis no KNAB, premjers neatklāja, taču piebilda, ka tā nav kāda no lielajām un plašu rezonansi izraisījušajām lietām.
„Es pilnībā uzticos tiesībsargājošajiem orgāniem.
Tieši tāpēc man bija saruna ar SAB, un es neuzskatu, ka man vajadzētu kaut kādā ziņā traucēt viņu darbu,” teica Kučinskis.
Tikmēr Saeimas opozīcija uzsver – šāds fakts met ēnu pār visu iestādi un var uzjundīt diskusijas par KNAB pakļautības nepieciešamību.
"Lai ko mēs runājam, lai kas būtu par iemesliem, ir slikti, ka mums nesaka kāda lieta ir nozagta, kurai ar to būs beigusies izmeklēšana. Tagad ir jāizmeklē izmeklēšanas izmeklēšana un atsāksies sarunas, ka KNAB kā tāds nevar stāvēt malā no tiesībsargājošās sistēmas," norāda "Saskaņas" līderis Jānis Urbanovičs.
Kritisks ir arī Mārtiņš Bondars (LRA). "Tas viss kopumā izskatās ļoti bēdīgi gan cilvēkiem, kas seko līdzi gan sabiedrotajiem, kas mums jau ilgu laiku saka – to māju vajag satīrīt. Pietiek ar to korupciju, nevajag zagt!" sacīja Bondars.
"Jābūt ļoti ātrai reakcijai, jo sliktākais - sēt tālāk neuzticēšanās gaisotni. Šī iestāde, kas cīnās ar korupciju, pēdējo gadu laikā ir sevi diskreditējusi. Katrs šāds solis vairo neuzticību kā tādu," komentē Inguna Sudraba ("No sirds Latvijai").
Saistībā ar dokumentu pazušanu KNAB uzsākta arī iekšējā izmeklēšana. Tās rezultātus sola pēc divām nedēļām.
LTV vēstīja, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē no izmeklēšanas iestādes – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja – pazudis sējums no aktīvā izstrādē esošas lietas, kas saturēja informāciju gan par operatīvajām darbībām, gan arī izmeklēšanu.
KNAB piektdien, 23.septembra, vakarā uz mediju ziņām par birojā pazudušo lietas sējumu reaģēja tikai tviterī, prasot šīs ziņas atsaukt. Vēlāk Satversmes aizsardzības birojs LTV apstiprināja, ka saņēmis informāciju no KNAB par klasificētas informācijas pazušanu. Savukārt KNAB arī nākamajā dienā atteicās no jebkādiem komentāriem.
Bijušais KNAB vadītājs, tagad Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs ("Vienotība") pauda, ka KNAB komunikācija šajā situācija esot “zem katras kritikas”. Viņš arī pieļāva, ka materiālu pazušana varētu būt negodīga rīcība, lai diskreditētu pašreizējo biroja vadītāju Jaroslavu Streļčenoku.
