Pašlaik VID vadītāja atalgojums ir no 2000 līdz 3000 eiro, vēstīja aģentūra LETA.
Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) pirmdien žurnālistus informēja, ka koalīcija vienojusies palielināt algu un noteikt, ka VID vadītājs varēs saņemt prēmijas un piemaksas līdz 60% no algas.
Piemaksu kritērijus varēs noteikt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
“Es teiktu, ka ir daži svarīgākie kritēriji, kas ir jāsasniedz Valsts ieņēmumu dienesta vadītājam kopā ar komandu - lai klientu apmierinātība augtu, lai nodokļu ieņēmumi būtu lielāki, nekā to paredz dabiskais ekonomiskās izaugsmes temps, un trešais, kas ir saistīts ar otro, ir ēnu ekonomikas samazināšana, un ceturtais, protams, izmaksu efektivitāte,” skaidroja ministre.
Līdzekļi algu izmaksai jāgūst iestādes iekšienē.
“Tas ir pēc analoģijas ar valsts kapitālsabiedrību. Mēs nevaram uz Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju skatīties atrauti, ir jāskatās kopējās atlīdzības sistēmas ietvaros. Ja mēs skatāmies uz to veidu, kā ir būvēta vienotā atlīdzības sistēma, mēs redzam, ka TOP saņēmējs ir Ministru prezidents, tāpēc ir noteikta trepe uz leju,” skaidroja Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš.
Citiem nāksies pagaidīt
Citās valsts iestādēs vadītāju algas pagaidām necels, bet nākamgad sola strādāt pie plašākas algu reformas, pārskatot iestāžu rezerves un funkcijas, lai 2018. gadā varētu celt algas arī citās iestādēs.
Valsts kancelejas pasūtītā pētījumā, kuru veica kompānija „Fontes vadības konsultācijas”, secināts, ka 90% valsts pārvaldē nodarbināto saņem mazāku atalgojumu nekā tāda paša līmeņa speciālisti privātajā sektorā.
Bet Valsts ieņēmumu dienests būs pirmā iestāde, kurā tiks pārskatīts atalgojums, lai celtu konkurētspēju. Citām iestādēm gan vēl būs jāgaida.
“Izskatot Valsts kancelejas piedāvājumu algu reformu nepieciešamībai valsts pārvaldē, mēs vienojāmies, ka kompleksu pieeju var veikt tikai 2017. gadā, izstrādājot, izskatot visas liekās funkcijas un atrodot rezerves, lai to ieviestu pilnībā no 2018. gada, tāpēc šobrīd kā pilotprojektu veidot atlīdzības palielināšanās iespēju tikai Valsts ieņēmumu dienestam,” skaidroja premjers.
Kučinskis gan uzsvēra, ka koalīcija vienojusies atļaut vadītājiem ministrijās 5% robežās piemaksāt atslēgas darbiniekiem.
“Šobrīd kā pilotprojektu mēs veidosim finansējuma palielināšanu tikai VID. Mums būs pusgads laika šo projektu izskatīt, lai izdarītu secinājumus un ieviestu papildu [pasākumus], ņemot vērā to, ka ir jūtams speciālistu trūkums,” sacīja premjers.
“Konceptuālā ziņa ir tā, ka kopumā algu reformas mēs netaisīsim; tāpēc, ka ir vajadzīgs lielāks sagatavošanas posms, jo ir vajadzīgs, lai tas tiktu veikts uz iekšējās rezerves rēķina. Tomēr mazajās iestādēs tas uz iekšējiem resursiem ir nepiespējami, tāpēc tas būs komplekss darbs,” skaidroja Kučinskis.
Finanšu ministre, kura iepriekš pieļāva, ka VID vadītājam jāsaņem 8000 eiro, pirmdien medijiem atzina, ka arī 4030 eiro lielais atalgojums ir pietiekams, lai varētu cerēt atrast labu vadītāju.
Turklāt algas varēs palielināt ne tikai VID ģenerāldirektoram, bet arī citiem atslēgas darbiniekiem, bet VID to varēs darīt tikai no savām rezervēm – papildu finansējuma tam nebūs. Tāpēc ministre sagaida, ka nākamais VID vadītājs nāks ar savu redzējumu par atalgojuma politiku.
Reizniece-Ozola gan atzina, ka uz strauju atalgojuma celšanos visi Valsts ieņēmuma dienesta darbinieki cerēt nevar.
“Valsts ieņēmumu dienests nevarēs sasniegt visus, ja valdība un Saeima pielems, maksimālos griestus, jo tas resurss iekšēji būtu jāatrod pārāk liels. Tas, ko es sagaidu, ka jaunais Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs vai vadītāja nāks ar savu atalgojuma politiku, lai parādītu, kuriem tieši ierēdņiem mēs būtu gatavi maksāt vairāk, lai sasniegtu rezultātu,” stāstīja ministre.
Nākamais VID ģenerāldirektors gadā varētu saņemt mazliet vairāk nekā 48 000 eiro. LTV “Panorāma” apskatīja, kāds ir atalgojums citu iestāžu vadītājiem:
Uzņēmēji apsveic, tiesībsargs kritizē
Šo koalīcijas lēmumu apsveic uzņēmēji.
“Ar kaut ko ir jāsāk. Ja mums ir pilns lauks ar nezālēm, jāsāk risināt no vienas puses. VID būs labs pilotprojekts, un tad šo pieredzi varēs attiecināt uz citām valsts pārvaldes iestādēm,” sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Tiesībsargs Juris Jansons gan norādīja – piemērojot izņēmumu Valsts ieņēmumu dienestā, tiek pārkāpts likums par Valsts pārvaldes vienoto atalgojuma sistēmu.
“Valsts pārvalde nav eksperimentāls trusītis. [..] Eksperimentēt ar vienu amatu ir nepareizi,” uzskata Jansons.
Koalīcijas partijas jau iepriekš konceptuāli atbalstīja algu palielināšanu VID vadītājam, tomēr konkrētu skaitli līdz šim ir nosaukusi tikai finanšu ministre. Uzņēmēji jau iepriekš norādīja, ka Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja alga var kalpot kā pilotprojekts, pēc kura algas palielināt arī citiem.
Jau ziņots, ka par atkārtota konkursa sludināšanu uz VID vadītāja amatu politiķi sāka runāt pēc tam, kad Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova atteicās pretendēt uz vakanto amatu. Lai izraudzītos piemērotāko kandidātu, šoreiz paredzēts piesaistīt personālatlases kompānijas ekspertus.
Koļegovu VID vadītājas amatam virzīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pēc tam, kad no dienesta vadības atkāpās Ināra Pētersone un kad konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu beidzās bez rezultāta.
