Lai pierādītu sabiedrisko mediju tendenciozitāti, KNAB apkopojis ziņas kopš 2013.gada pavasara, kas tā skatījumā ir neobjektīvas.
Elektronisko mediju uzraugam, tiesībsargam un ģenerālprokuroram adresētajā vēstulē KNAB skaidro, kāpēc būtu jāpārbauda sabiedrisko mediju ziņotais par biroju: „(…) Atsevišķas augstākās valsts amatpersonas, argumentējot savu viedokli par KNAB, norāda uz KNAB reputācijas pasliktināšanos un to, ka medijos regulāri izskanot negatīva informācija par KNAB, tai skaitā par KNAB vadītāja darbību. (…)”
Vēstulei pievienots apkopojums, kurā izpētīti vairāk nekā 180 sižeti un ziņas par KNAB, gandrīz 50 no tiem analizēti sīkāk. Biežākie pārmetumi – tiekot kultivēts mīts par konfliktu birojā, izmantoti subjektīvi darbinieku izteikumi un neesot prasīts KNAB viedoklis. Likumā paredzētās tiesības pieprasīt nepatiesu ziņu atsaukumu KNAB gan ne reizi nav izmantojis.
Biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča apgalvo, ka birojā neesot cilvēka, kurš ar to varētu nodarboties, taču nu vadzis esot lūzis: „Tās ir absolūti mūsu subjektīvās tiesības. Ja mēs saskatām, ka, mūsuprāt, šajās darbībās ir saskatāms pārkāpums, kurš būtu izvērtējams augstākajā vai uzraugošajā institūcijā, mums ir visas tiesības pie tās vērsties. Un mums nav jāatskaitās nevienam par to, kāpēc mēs izvēlējāmies šādu ceļu vai tādu ceļu. Jo mēs ilgstoši – nu jau divus gadus – saskaramies ar situāciju, ar kuru mēs netiekam galā. Un jāatceras, ka mēs esam valsts iestāde, mēs reprezentējam valsts varu."
"Un, ja pastāvīgi par iestādi tiek izplatīta nepatiesa informācija, pie tam radot sabiedrībai nepareizi viedokli un faktiski sabiedrības apziņu ietekmējot caur nepatiesām ziņām, mums ir tiesības vērsties. Un mēs arī vērsāmies," skaidroja Jurča.
Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta vadītāja Iveta Elksne, kura vēstuli saņēma pirms dažām dienām, par KNAB rīcību ir neizpratnē:
„To nevar citādāk vērtēt kā par mēģinājumu iejaukties mediju darbā un mēģinājumiem ietekmēt vārda brīvību. KNAB vēlas liegt sabiedrībai zināt patiesību, liegt uzklausīt viedokļus. Bet KNAB acīmredzot būtu ļoti gandarīts, ja valstī tiktu ieviesta cenzūra."
"Protams, viens būtisks aspekts ir tas, ka KNAB sūdzas par informāciju, kas publiskota, sākot ar 2013.gada pavasari. Un tad, protams, mums rodas jautājums, ko KNAB ir darījis visus šos divus gadus. Un, protams, mūs interesē, cik izmaksāja šis absurdais savārstījums," saka LTV Ziņu dienesta vadītāja.
Elksne arī norāda, ka šo KNAB vēstuli nav parakstījis biroja vadītājs Jaroslavs Streļčenoks. Tāpat viņa kritizē iestādes komunikāciju ar medijiem: „Mēs uzskatām, ka šobrīd KNAB komunikācija ar sabiedrību un žurnālistiem ir zem katras kritikas, jo KNAB regulāri mums atsaka intervijas.”
Arī Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Anda Rožukalne KNAB vēršanos ar sūdzību pie mediju uzrauga, apejot medijus, dēvē par varas demonstrēšanu: „Tā ir varas demonstrēšana – vēršanās pie uzraugošām institūcijām tā vietā, ka ir tomēr vairāki instrumenti, kādā veidā meklēt savu patiesību. Nebūt neuzskatu, ka vienmēr visi mediji ir maksimāli precīzi. Un tas ir normāli, ka cilvēki labo neprecīzu informāciju vai mēģina papildināt to, kas nepietiekoši izskaidrots. Tā kā tas nav izskaidrots, tad jā, tas tiešām ir pārsteigums. It kā mazliet noniecinot NEPLP kompetenci, kurai būtu jāuzrauga mediji, ka tā mēnešiem ilgstoši it kā nav pamanījusi neobjektīvas informācijas kultivēšanu.
Jā, tas tiešām izskatās pēc varas izmantošanas,” secina Žurnālistu asociācijas vadītāja.
Elektronisko mediju padome ir pieprasījusi sabiedriskajiem medijiem līdz 20.martam iesniegt paskaidrojumus. Padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants apgalvo, ka pats vēstuli nav lasījis, jo deleģējis jautājumu risināt padomes locekļiem - mediju kuratoriem.
Dimants gan atzīst, ka arī viņu šāds KNAB solis izbrīnot: „Izvērtēsim vispirms un tad komentēsim plašāk. Jo pašlaik, kamēr tas nav izvērtēts, būtu dīvaini komentēt. Domāju, ka tādā veidā nav normāli risināt. Domāju – sabiedriskie mediji ir nodokļu maksātāju finansēti un ir iespējams iziet uz tiešu komunikāciju ar sabiedriskajiem medijiem vispirms, un tad tikai rakstīt sūdzības. Tas, kas mani pārsteidz, ka šī pirmā fāze nav izmantota.”
KNAB gan vēlā piektdienas pēcpusdienā noraidīja, ka cenšas ietekmēt masu mediju redakcionālo neatkarību un vārda brīvību. Mērķis esot tieši pretējs – sabiedrības iespējas iegūt „vispusīgu, pārbaudītu un faktiskai situācijai atbilstoši informāciju”.
Birojs atgādina, ka tas lūdzis, vai nav konstatējamas pazīmes, kas liecina par normatīvo aktu pārkāpumiem ziņu veidošanā par KNAB. Proti, vai informācijas izplatīšana bez tās patiesuma pārbaudes, viedokļa neprasīšana KNAB un uzdodot formālus jautājumus, kuriem nav tieša sakara ar ziņās publicēto, atbilst normatīvajiem aktiem.
Jāpiebilst, ka KNAB šai vēstulē lūdzis arī tiesībsargam vērtēt, vai nav konstatējamas pazīmes, kas liecinātu par iespējamo sabiedrisko mediju „redakcionālās politikas vai žurnālistu ietekmēšanu kādu personu vai personu grupu interesēs, tādējādi ierobežojot to vārda brīvību”. Tiesībsarga birojs šo jautājumu ir pāradresējis NEPLP un pagaidām nav vērtējis arī to, vai pret Satversmes 100.pantā nostiprinātajām tiesībām nemēģina vērsties pati KNAB vadība.
