Pašlaik notiekošās izmaiņas skolotāju algu sistēmā ir tikai korekcijas, nevis īsta reforma izglītības sistēmā, saka Ķīlis. Latvijā izglītības reforma ir vēl tikai gaidāma, un tajā būs jārisina tas, ko nākotnē darīs skolotāji, kā viņus motivēt nākt ar pašiniciatīvu nest klasē jaunu saturu, jārisina arī tas, kā strādāt ar bērniem, kādām jābūt prasībām, un virkne citu jautājumu.
To, ka gaidāmas arī būtiskas izmaiņas izglītības saturā, apliecina Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks. Iecerēta satura reforma, lai pārietu uz kompetencēs balstītu modeli: līdzās valodu un matemātikas zināšanām būtu jāattīsta kritiskās domāšanas, komunikācijas un sadarbības spējas. Catlaks pauž, ka nevaram vairs turpināt pieeju, kurā saturs sadalīts šauros priekšmetos noteiktās zinātņu jomās.
Vēl viens būtisks jautājums ir par kvalitatīvas izglītības pieejamību, ko arī nerisinot jaunais skolotāju algu modelis. Ķīļa ieskatā, šajā situācijā ir divi risinājumu varianti: piegādāt izglītību tur, kur cilvēki dzīvo, vai skatīties, kur izvietot skolas, un tur pievest skolēnus klāt. Darbs šajā virzienā Latvijā jau ir sākts, papildina bijusī izglītības ministre Mārīte Seile, kura atbalsta principu, ka 1.-6.klasē skolēniem ir iespējams iegūt izglītību tuvu mājām, bet vidusskolas tiktu koncentrētas reģionu centros. Veidojot šos sistēmu, gan būtiski raudzīties, lai netiktu radītas tikai dažas kvalitātes salas, kuras ne visiem bērniem būs pieejamas.
Šādā gadījumā gan būtu jāmaina atalgojuma principi pirmo sešu klašu pedagogiem, lai labi skolotāji dotos strādāt uz šīm skolām, norāda Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure.
Valdība 5.jūlijā apstiprināja skolotāju atalgojuma reformas ieviešanu un algas palielināšanu pakāpeniski no šī gada 1.septembra. Reformas rezultātā minimālo atalgojumu par vienu pedagoģisko likmi palielinās no pašreizējiem 420 eiro līdz 680 eiro, taču vienlaikus tiek pārskatītas skolēnu un pedagogu skaitliskās proporcijas un pedagogu darba slodzes.
