Kandidāti uz VID vadību: Vairāk analītiska darba un digitālu risinājumu, reverso PVN

Klāstot savu redzējumu par nepieciešamajām izmaiņām VID, Kaspars Rumba norādīja, ka ir jāpārskata dienesta funkcijas, jo daļu no tām Latvijā esošajos apstākļos nevar veikt. Pārāk daudz laika tiekot veltīts fizisko personu reģistrācijai un datu apstrādei.

Mikrouzņēmumu līmenī sistēmai jābūt tādai, lai šiem uzņēmumiem pat nenāktos algot grāmatvedi un juristu, uzskata Rumba.

Tāpat VID jābūt ambiciozākam digitālo risinājumu veidošanā, saka Rumba, norādot uz OECD vadlīnijām, pēc kurām redzams - Latvija nav līderis šajā jomā. Viņaprāt, tehnoloģiju attīstība ir tik strauja, ka jaunajam VID vadītājam būtu jāpārskata termiņi, kuros plānots ieviest digitālus risinājumus.

Ilze Cīrule primāri redz to, ka jāuzlabo VID iekšējo procesu efektivitāte, jo daudz ir darīts digitalizācijas jomā, bet darbinieku skaits palicis praktiski nemainīgs. Viņa gan noliedz, ka mērķis būtu darbinieku štatu mazināšana. 

Pašlaik daudz resursu tiek tērēts kontu apkalpošanai, bet mazāk analītikai. To vajadzētu mainīt.

Tāpat viņa norāda uz dienesta darbinieku, tostarp ģenerāldirektora darba apmaksas sistēmas sakārtošanu, sasaistot to ar skaidriem mērķiem.

Andra Ņikitina ieskatā VID nepieciešama stratēģijas maiņa, virzoties uz uzņēmējdarbības veicināšanu. Tas būtu jāsāk ar personāla motivācijas paaugstināšanu, ne tikai ceļot amata vērtību, bet arī atbildību un konkrēta darbinieka kompetenci.

Viņaprāt, jāpārskata tas, kā nosaka nodokļu administratīvo slogu uzņēmējiem. Maziem uzņēmumiem vajadzētu maksāt maksu par kādām konkrētām vienībām, piemēram, frizētavā par friziera krēslu. Līdz ar to līdzekļi, kas šādos uzņēmumos pašlaik tiek tērēti grāmatvedībai, varētu nonākt attīstībā.

Kopumā VID pašreizējo darbu divi kandidāti vērtē starp 5 un 6,5 pēc desmit baļļu skalas, savukārt Kaspars Rumba atteicās vērtēt, neredzot detalizētāku informāciju par dienesta darbu.

Cīņa ar nodokļu "shēmotājiem"

Jautājumā par cīņu pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmām visi kandidāti vismaz daļēju risinājumu saskata PVN reversās atmaksas sistēmā. Ņikitina ieskatā, tas viennozīmīgi mazinās PVN izkrāpšanas shēmas. Savukārt Rumba uzskata, ka daļā nozaru tas strādā, bet ne visās.

Tikmēr Cīrule norāda uz vēl vienu “nodokļu caurumu” – darījumi starp saistītajām pusēm, proti, tas, vai peļņa no Latvijas uzņēmumiem mākslīgi netiek pārnesta uz ārzemēm. Balstoties uz analītiska darba rezultātiem, VID vajadzētu veikt pārbaudes par to.

Kandidātu piedāvātajam risinājumam par reverso PVN piekrīt laikraksta “Dienas Bizness” galvenā redaktore Līva Melbārzde, kura papildina - iedarbīgi varētu būt arī lielāki sodi par PVN krāpšanas shēmām. Arī AS "SAF Tehnika" valdes priekšsēdētājs, LTRK padomes pārstāvis Normunds Bergs pārliecināts, ka reversais PVN būtu efektīvs īstermiņa risinājums. Tas atrisinātu problēmu konkrētajā valstī, aizdzenot krāpniekus uz citām.

Savukārt Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle uzskata, ka VID jau pašlaik ir pieejams daudz informācijas, lai varētu secināt, kur notiek krāpnieciskās darbības. Bet neatbildēts jautājums paliek par to, kā tiesiski tikt klāt šiem krāpniekiem. 

Kas uzraudzīs Iekšējās drošības dienestu?

Politiķi iepriekš paziņojuši par vienošanos VID Iekšējās drošības dienestu pakļaut finanšu ministram. Arī Cīrule piekrīt, ka pārraudzību par šo dienestu nevar atstāt VID iekšienē, bet jānodod Finanšu ministrijai vai KNAB.

Turpretī Rumbas ieskatā, arī VID vadītājam jābūt kontrolei par šo dienestu, bet papildus tam kontroli varētu piesaistīt arī no ārpuses. Līdzīgi trešais kandidāts risinājumu redz iespējā nodot Iekšējās drošības dienesta pakļautību gan VID vadībai, gan Finanšu ministrijai.

Aplokšņu algas, solidāra atbildība un deklarācijas

Iepriekš diskusiju krustugunīs nonāca ideja sodīt ne tikai aplokšņu algu maksātājus, bet arī saņēmēju. Ņikitins atbalstītu šādu ieceri, bet pats bez analītiska izvērtējuma to nerosinātu. Cīrules ieskatā risinājums būtu vispirms brīdināt aplokšņu algu saņēmējus. Savukārt Rumba netic sodu pastiprināšanai kopumā.

Neraugoties uz būvniecības nozares iebildumiem, valdība septembra beigās vienojās ieviest solidāro atbildību būvniecībā, kas nozīmē, ka ģenerāluzņēmējs būs atbildīgs par piesaistītā apakšuzņēmēja godprātīgu nodokļu nomaksu, kas tagad bieži tiek apieta. Un to atbalsta arī visi trīs pretendenti uz VID vadītāja amatu.

Gadiem neatrisināto problēmu ar apjomīgo amatpersonu deklarāciju skaitu pārbaudi Ņikitins rosina sadalīt divās daļās: sākotnēji tās būtu jāpārbauda automatizēti, sasaistot ar citām valsts datubāzēm, savukārt atsijāto riska daļa jau vētīt cītīgāk. Līdzīgu redzējumu saskata arī pārējie divi amata kandidāti.