Kalnmeiers intervijā LTV „Rīta Panorāmai” norādīja, ka zemtekstus, ja vēlas, vienmēr var saskatīt, taču uz viņu spiediens noteikti nav izdarīts, lai gan bijuši „mājieni”.
Kalnmeiers prognozēja, ka šādus mājienus varētu sagaidīt arī tuvākajā laikā.
Šie mājieni ir, piemēram, par to, ka „vajadzētu mainīt attieksmi pret kādu politiķi”, un, piemēram, bieži vien izskan jautājumi par pielaidi valsts noslēpumam un mēģinājumi to sasaistīt ar politiku.
Biezi vien pielaidi nesaņēmušie politiķi, kuri pārsūdzēja šo lēmumu prokuratūrā un saņēma atteikumu, saka, ka tā ir politiskā atriebība vai politiskais spiediens, bet „neviens nekad nav pateicis, kā tieši es esmu ieinteresēts”, norādīja Kalnmeiers.
Pārvēlēšanas gadījumā, Kalnmeiera prioritātes būs turpināt iesāktos darbus pie prokuratūras kadru kvalifikācijas, turpinot apmācības, kā arī izmeklēšanas kvalitātes jautājumi izmeklēšanas iestādēs - Valsts policijā, Finanšu policijā un citās, kā arī
prokuratūras modernizācija.
Jau ziņots, ka Kalnmeiers paudis gatavību kandidēt uz otru piecgades termiņu savā amatā. Arī Ģenerālprokurora padome 18.februārī nolēma Kalnmeieru virzīt otrajam termiņam.
Kalnmeiers par ģenerālprokuroru iecelts 2010.gada vasarā. Toreiz pēc apstiprināšanas amatā Kalnmeiers izteicās, ka viņa uzdevums būs sākt ar virsprokuroru darba uzlabošanu, lai pastiprinātu kontroli pār prokuratūras darba kvalitāti un apliecināja, ka darbs jaunajā amatā nebūs viegls. Tāpat toreiz Kalnmeiers žurnālistiem apgalvoja, ka nav ticies ne ar vienu politiķi vai politisko spēku pārstāvi un arī ar viņu neviens no politiķiem iespēju kandidēt ģenerālprokurora amatam neesot pārrunājis.
