Slepkavību skaits rūk, seksuālā vardarbība vēršas plašumā
Kalnmeiers norādīja, ka kopumā noziedzība valstī saglabājas stabila, vien Latgalē un Rīgā noziegumu kļūst vairāk.
Pērn mazinājies slepkavību skaits, bet plašumā gājusi seksuālā vardarbība pret nepilngadīgajiem, kā arī korupcija valsts institūcijās.
Viņš aicināja politiķus vēlreiz domāt par vieglo noziegumu dekriminalizāciju. Savukārt lielāko kritiku raidīja pašu prokuroru virzienā, jo tie tiesās prasot pārāk maigus sodus par salīdzinoši smagiem ekonomiskiem noziegumiem.
Noziedzība valstī pērn samazinājusies par nepilniem 4%, bet kopumā saglabājusies stabila atbilstoši iedzīvotāju skaita dinamikai. Tā prokuroru sanāksmē trešdien atzina Kalnmeiers. Situācija uzlabojusies Kurzemē un Zemgalē, kamēr Latgalē un Rīgā, kur tiek pastrādāta puse visu noziegumu, tie pat gājuši plašumā.
Būtiski – līdz 67 – krities pastrādāto slepkavību skaits, kas ir bijis zemākais kopš 1990. gadu sākuma 430 slepkavībām gadā.
Tikmēr kā satraucošu tendenci Kalnmeiers raksturoja dzimumnoziegumu izplatību pret nepilngadīgajiem – seksuālas vardarbības gadījumu skaits pērn audzis par 13, sasniedzot 50 cietušos.
Atkal rosina dekriminalizēt mazos noziegumus
Savukārt ceturtā daļa noziegumu bijuši ar nelielu jeb līdz 100 eiro zaudējumu, noslogojot izmeklētājus un prokurorus.
Tādēļ Kalnmeiers rosināja politiķus kārtējo reizi apdomāt, vai vieglos noziegumus nedekriminalizēt.
“Dekriminalizācija ļautu strauji samazināt uzskaitītos kriminālos nodarījumus. Vai tas uzlabos situāciju sabiedrībā? Tas ir cits jautājums. Ļoti bieži tie ir profesionāli zagļi, kuri dodas zagt katru dienu, un tas ir viņu iztikšanas avots. Viņu aiztur, palaiž vaļā, un viņš tajā pašā dienā atkal dodas zagt. Vai Latvija ir gatava uz šādu politisko izšķiršanos un ieviest kaut kādu robežu vai mēs paliekam tur, kur esam?” retoriski jautāja Kalnmeiers.
Par to būtu jālemj Saeimai. Klātesošais Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība) ideju neatbalsta: “Varbūt kādam mazam tirgotājam, kam nozog kādu priekšmetu, ko viņš pārdod, ir liels zaudējums un viņam šie 20, 30, 50 eiro ir pietiekami būtiska naudas summa. Un – kāpēc tādā gadījumā šāds noziedzīgs nodarījums būtu jādekriminalizē un jānosaka tikai administratīvā atbildība?”
Savukārt pretējs viedoklis ir par iekšlietām atbildīgās Saeimas komisijas vadītājam Ainaram Latkovskim (“Vienotība”): “Tā ir iespēja, un svarīgākais ir nevis tiesu jautājums šajā gadījumā. Tas atbrīvo resursus Valsts policijai, kura var nodarboties ar prevenciju konkrētā reģionā novadā, pilsētā.”
Taču, jāteic, ka iepriekš Saeima jau vairākkārt no šāda risinājuma ir atteikusies.
Iespējams, pēc prezidenta vēstules sarāj prokurorus
Plašumā iet arī korupcija valsts institūcijās, savukārt ekonomisko noziegumu dēļ gar valsts kasi aizplūst desmitiem miljoni eiro. Ģenerālprokurors pamanījis, ka vājo sodu dēļ sabiedrība sāk apšaubīt prokuroru godaprātu, tādēļ asi vērsās pret padotajiem.
“Ja mēs paši par savu darbu sabiedrībā radām šaubas par godīgumu, tad tāda situācija nav pieļaujama, un katram prokuroram un katram viņa virsprokuroram ir pienākums atskaitīties sabiedrībai,” sacīja Kalnmeiers.
“Un - to, lūdzu, visi virsprokurori nododot prokuroriem - rēķināties, ka sodam ir jābūt samērīgām; nav pieļaujams, ka persona ar savu noziedzīgo darbību valsts budžetam nodara kaitējumu simtos tūkstošos un tiek piemērots nosacīts sods. Tad, kā to var vērtēt?” pauda ģenerālprokurors.
“Par koruptīviem noziegumiem tieši tas pats.
Cik tālu mēs ejam savā liberalizācijā par sodiem? Šis jautājums šogad būs aktuāls, un ar to lūdzu rēķināties. Tad jūs varēsiet skaidrot, kāpēc blēdim ir piemērots tik nenozīmīgs sods,” uzsvēra Kalnmeiers.
Iespējams, līdz tādai bardzībai Kalnmeiers nonāca pēc iepazīšanās ar Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vēstuli, ko nolasīja arī virsprokuroriem. “Sistēmas efektivitāti vislabāk parāda sarežģītās un apjomīgās lietas – smago un sevišķi smago lietu izmeklēšana. Tieši šīs lietas visbiežāk apspriež sabiedrība un mediji. Aicinu šogad prokurorus uz aktīvāku dalību caurskatāmākas un saprotamākas sodu politikas veidošanā – piespriestie sodi nereti liek uzdot jautājumus par likuma bardzību un taisnīgumu. Ne mazāk svarīgi ir stiprināt prokuratūras kapacitāti ekonomisko noziegumu atklāšanā,” bija teikts Vējoņa vēstulē.
Algas atalgojumu sola trīs gados
Sabiedrības par atklātību "Delna" pārstāvis Gundars Jankovs Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" sacīja, ka vienam no prokuratūras uzdevumiem būtu jābūt korupcijas apkarošanai.
Pēc būtības nav analīzes par to, kāpēc nav sekmju "lielo lietu" atšķetināšanā.
Viņš piezīmēja, ka valsts amatpersonām ir jāsaņem lielāki sodi par saviem nodarījumiem, jo viņu atbildība ir lielāka nekā citiem iedzīvotājiem.
Ekonomisko noziegumu apkarošanu par prioritāti aicināja izvirzīt arī premjers «zaļzemnieks» Māris Kučinskis (ZZS), kas tāpat kā prezidents par augošo korupciju valsts pārvaldē gan nerunāja. Taču Kučinskis aicināja prokurorus pretendēt uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatu, uz ko konkursu sola sludināt nākamnedēļ.
Premjers no prokuratūras gaida atbalstu finanšu noziegumu atklāšanā. "Atgādināšu kādu triviālu frāzi – nodokļi jāmaksā visiem! Šobrīd Latvijā tai jāskan skaļāk, nekā jebkad agrāk. Es ceru un paļaujos uz jūsu atbalstu ēnu ekonomikas un nodokļu izkrāpšanas shēmu atklāšanā un izskaušanā," sacīja premjers.
“Tagad uz šo amatu varēs pretendēt vairāk profesionāļu nekā iepriekš. Būšu atklāts – ļoti ceru arī jūsu vidū ir zinoši cilvēki, kuri savu turpmāko darbību varētu saistīt ar KNAB vadīšanu,” pauda Kučinskis.
Pozitīvāku gaisotni sanāksmē viesa tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA), nākamajos trīs gados prokuroriem solot algu palielinājumu.
Tāda valsts apņemšanās seko, jo strauji audzis to prokuroru skaits, kas dodas izdienas pensijās, lai gan varētu turpināt darbu.
