Katram pedagogam ir pienākums audzināt krietnus, godprātīgus cilvēkus, stiprināt Latvijas Republiku, audzināt lojalitāti Latvijas Satversmei, tāda ir jaunā likuma nozīme. Šī likuma grozījumi jau stājušies spēkā.
Kā noteikt lojalitātes kritērijus?
No 2017.gada 1. janvāra grozījumi nosaka pedagoga izvērtēšanas procesu, kā varēs atbrīvot no darba nelojālu skolotāju un kā noteikt nelojalitāti. Šis jautājums ir sabiedrības diskusiju pamatā, uzskatot, ka lojalitātes kritērijus ir grūti noteikt.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts uzskata, ka kritēriji ir saprotami un skaidri nosakāmi.
“Ir skaidri kritēriji – nelojāls ir tāds, kurš neizrāda cieņu pret valsti, tās teritoriju, valodu, simboliem – karogu, ģerboni.
Ja pedagogs pauž nostāju, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, tad jāatbrīvo no darba, jo šāds cilvēks nav pedagogs," skaidro Juris Zīvarts.
Jāatceras, ka lojalitāte pret valsti nav lojalitāte pret valdību vai kādu politisko spēku, tas nenozīmē, ka valstij lojāls pedagogs nedrīkst paust atšķirīgu viedokli. Satversmē vārda brīvība nav ierobežota.
"Pedagogam var būt atšķirīgs un kritisks viedoklis pret kādu politiķi vai politisku spēku, bet šī nepatika jāizrāda pareizā vietā, ne izglītības iestādē, tas ir pedagoga ētikas jautājums," uzsver Juris Zīvarts.
Likumprojektu uzskata par politisku pasūtījumu
Sabiedrībā pastāv uzskats, ka pedagogu lojalitātes likums vairāk attiecināms uz mazākumtautību skolu pedagogiem, pat uzskatot, ka grozījumi likumdošanā ir politisks pasūtījums, jo lojalitātes likums neattiecas uz citām sabiedrības grupām, tikai pedagogiem.
Latvijas Krievu kultūras biedrības priekšsēdētāja, privātās profesionālās vidusskolas "Sigma" direktore Jeļena Matjakubova pieņem, ka ir arī nelojāli pedagogi, bet tas nedod vajadzību akcentēt to. Likumu grozījumu pieņemšana, viņasprāt, ir neuzticība savai tautai un konkrētai profesionālai grupai.
“Kāpēc šādas prasības neliek žurnālistiem, ārstiem?
Iznāk, ka veidojam grupu, kurā šādu cilvēku ir vairāk, ir aizdomas. Tas ir politisks pasūtījums, man būtu prieks, ja es maldos. Šādas prasības atbilst padomju un Staļina laikiem. Man skolotāja saka: Es nebraukšu uz Sanktpēterburgu, jo mani traktēs kā nelojālu." Tas rada šaubas.
Sabiedrībā domā, ka šis likuma pants skar vairāk mazākumtautības,” skaidro direktore.
Gadījumi, kad plašāk sabiedrībā izskanējušas ziņas par pedagogu nelojalitāti un saņemtas sūdzības, tiešām ir saistītas ar mazākumtautību skolām, to norāda arī Siguldas Valsts ģimnāzijas direktora teiktais.
"Man kā skolas direktoram jautājums par 2017.gada 1.janvāri un izmaiņām skolā nav aktuāls, Siguldas novadam un ģimnāzijai tas nav aktuāls, mums nav nekādu indikāciju, ka kaut kādās niansēs varam būt tumšajā zonā. Šīs problēmas aktualizācija īpašos, retos gadījumos ir iespējama. Es nezinu katru skolu, varu runāt sava novada un iestādes ietvaros,” saka Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.
Vai nelojāli skolotāji Latvijā ir tikai mīts?
Diemžēl, bet institūcijas ir saņēmušas ziņas un sūdzības par nelojāliem pedagogiem gan viņu izteikumu, gan pretrunīgu mācību materiālu dēļ.
Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Dagmāra Beitnere-Le Galla dažādu pētījumu ietvaros netieši ir saņēmusi ziņas par nelojāliem skolotājiem Latvijā. Viņa uzskata, ka šāda likuma norma Latvijas situācijā bija nepieciešama, jo tā rāda, ka demokrātiska valsts sevi aizstāv. Šāda likuma norma ir nepieciešama arī tāpēc, ka tādā veidā korekti ir iespējams formulēt valsts likumiskās un ētiskās nostājas.
“Mēs dzīvojam laikā, kad pazūd pašsaprotamas lietas, pazūd godaprāts. Neviens likums to nevar noteikt.
Lojalitāte ir nopietna lieta. Ja [nelojāls pedagogs] uzskata, ka Latvijas valsts neder, ir jābrauc projām. Ja strādā skolā un veicina nicinājumu un naidu, tad tāds skolotājs nedrīkst strādāt skolā. Audzināt bērnus ar naidu par savu valsti nav pieņemami. Lojalitāte nozīmē – likumība, tā var būt arī tikumiskā nozīmē. Es paredzu, ka gaidāmi lieli tiesvedības riski.
Likuma normas lietas nesakārto, juridiska iejaukšanās notiek, kad nav vairs sirdsapziņas. Ir lietas, kuras nevar aprakstīt likumā. Ar likumu Latvija parāda, ka demokrātijai jāmācās sevi aizstāvēt. Vārda brīvība arī nav bezizmēra," savu viedokli pauž Beitnere-Le Galla.
Par šo jautājumu vēl ir nepieciešamas diskusijas sabiedrībā, domā raidījuma dalībnieki.
