• Otrdiena, 2017. gada 25. aprīlis
  • Vārda diena: Līksma, Bārbala
Rīgā +3°C, D vējš 10m/s

Pašvaldību vēlēšanas 2017 Jūrmala ziņu virsrakstos – Trukšņa skandāli un apšaubīti iepirkumi

Ieteikt šo rakstu

1 komentārs | Latvijā

Jūrmala, kas plašāk zināma ar politisko nestabilitāti un korupcijas skandāliem, šā sasaukuma pirmos trīs gadus tomēr aizvadīja visai mierīgi. Taču līdz vēlēšanām nenoturējās, jo pērn nonākt ziņu virsrakstos Jūrmalai palīdzēja kārtējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku vizīte kūrortpilsētā. Tur kā kūrortā jūtas arī virkne pie varas esošo, piemēram, bijušais mērs «zaļzemnieks» Gatis Truksnis.

Pēc korupcijas apkarotāju aizdomām rudenī no amata gāzts, pēc laika atkal iecelts, bet janvārī aizgājis pats. Bet aizgājis tikai atpūsties, lai gaidāmajās vēlēšanās startētu atkal, turklāt kā pirmais sarakstā.

Truksnis korupcijas uzraugu redzeslokā

Gatis Truksnis ir trešais Jūrmalas mērs, kas nonācis KNAB rokās. Taču no priekšgājējiem Truksni atšķir divas lietas – korupcijas apkarotāji Trukšņa kabinetā pabija pērn oktobra sākumā pēc vairāk nekā trim bez korupcijas skandāliem aizvadītiem gadiem, turklāt šoreiz runa ir nevis par tiešu kukuļošanu, bet gan nelikumīgu partiju finansēšanu. KNAB norāda, ka lietā turpinās izmeklēšana, tādēļ birojam pašlaik nekā jauna pavēstāma nav.

Tikmēr pats Truksnis, ko rudenī no amata gāza, bet vēlāk tajā atkal iecēla, šogad 13. janvārī atkāpās pats, paziņojot par došanos dažu mēnešu atpūtā.

Tajā pašā dienā atrisinājās arī vairākus mēnešus dīvaini virzītais jautājums par Trukšņa izslēgšanu no Zaļās partijas, jo politiskā spēka vadība pati par to nespēja vienoties. Trukšņa atkāpšanās no mēra amata bija iemesls, lai partijā viņš vietu saglabātu.

Taču Truksnis, kaut gan jau nosaukts par Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) līderi nākamajās vēlēšanās, acīmredzot arvien uzkrāj spēkus. Latvijas Radio neizdevās ar viņu sazināties pa telefonu – tas bija izslēgts vai atradās ārpus uztveršanas zonas.

Truksnim esot liels jūrmalnieku atbalsts

Pašreizējais Jūrmalas domes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Lediņš ir arī vietējās Zaļās partijas nodaļas vadītājs. Viņš vēlēšanu sarakstā būs tikai trešais, bet Truksnis kā pirmais numurs ielikts, jo jūrmalniekiem viņš patīkot.

"Viņš ir bijis viens no labākajiem mēriem, kā mēs uzskatām. Un viņam ir liels atbalsts arī jūrmalnieku vidū," teica Lediņš, norādot, ka saskaņā ar socioloģisku pētījumu Truksni atbalstot 57% jūrmalnieku. 

Jautāts, vai partijā ir vērtēts ar Truksni saistītais skandāls, Lediņš atbildēja apstiprinoši, vienlaikus norādot: "Tur jau nav saprotams (..). Nav jau runa par korupciju, ir runa par nelikumīgiem ziedojumiem, kur īsti neviens nevar saprast, kas tas ir."

Tomēr pērnā rudens skandāli domes gaiteņos ne visiem jūrmalniekiem bija pa prātam. Tāda ir, piemēram, kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere-Le Galla, kas vēl gada nogalē norādīja arī uz pārējo partiju kūtrumu, bet nu pati pošas uz pašvaldību vēlēšanām.

"Man patiešām aizrāvās elpa, un es sapratu, ka mēs dzīvojama ļoti mežonīgā sabiedrībā, kur ir izskaloti politiskās morāles krasti. To vairāk nav. Mani pārsteidz arī tas, ka neviena no partijām, kas balsoja pret viņu vai atstāja zāli, neuzaicināja iedzīvotājus nākt un piketēt, izrādīt savu attieksmi," teica socioloģe.

Trešdaļa vēlētājiem doto solījumu – neizpildīti

Pagājušajās vēlēšanās ZZS uz Jūrmalas domi soļoja ar saukli «Mēs esam par jaunu Jūrmalu!». Šoreiz to acīmredzot nevarēs izmantot vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, vismaz trešā daļa solījumu, kā atzīst pati partija, palikuši partijas programmā neīstenoti, piemēram, jauns bērnudārzs, sakārtoti iekšpagalmi, siltinātas daudzdzīvokļu mājas.

Otrkārt, jaunu Jūrmalu varētu nebūt viegli veidot, ja sarakstā lielākoties būs tie paši deputāti, kas jau ir pie varas. Taču «zaļzemniekiem» ir raksturīga personāliju politika, vērtē politologs Ivars Ījabs.

"Mēs zinām atsevišķus spilgtus cilvēkus, kas izmantojuši šo partiju kā platformu kaut kādām savām iniciatīvām," teica Ījabs, lēšot, ka Zaļajai partijai ir "normāla un prognozējama nākotne".

"Tā tieši tādā pašā veidā arī turpinās darboties. Ja jūs gaidāt kaut kādas milzīgas reformas vai valstiska līmeņa projektus, tad, es domāju, šī nav tā vieta, kur to vajadzētu gaidīt," sprieda Ījabs.

Jūrmala pērn izcēlusies ne tikai ar politiskām peripetijām. Vietējai varai nācies skaidroties arī par vēlmēm celt neadekvāti dārgu sporta namu, bet kādu jaunuzceltu sporta halli ilgstoši turēt slēgtu, jo bažas raisījusi būvdarbu kvalitāte.

ES finansētie projekti

Lielākie ES fondu (ERAF, ESF, KF) projekti. (Avots: RAIM)

  • Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekts, II kārta

    • ES līdzfinansējums: 17 175 974€
    • Kopējais finansējums: 27 148 920€
  • Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstība III kārta

    • ES līdzfinansējums: 8 570 333€
    • Kopējais finansējums: 18 895 061€
  • Centralizētas Kauguru rajona katlu mājas ar biomasas (šķeldas) kurināmo jaunbūve

    • ES līdzfinansējums: 2 597 875€
    • Kopējais finansējums: 6 505 731€

Tāpat Jūrmala ir gausākā Eiropas Savienības fondu apguvē, bet no lielajām deviņām pilsētām visvairāk tērē izglītībai, lai gan skolēnu sekmes tur ir visvājākās.

Izdevumi izglītībai uz vienu skolēnu 2016.g (Avots: FM un IZM dati, LTV aprēķini)

+ -


No pozitīvajām lietām minams zemais bezdarba līmenis un fakts, ka Jūrmala ir vienīgā lielā pilsēta, kur aug iedzīvotāju skaits, līdz ar to arī nodokļu ieņēmumi, ļaujot nu jau teju 11 miljonus eiro atvēlēt citu pašvaldību pabalstīšanai.

Komentāri (1)

Karlis

Nu atvainojiet, bet viņš jau pēc skata izskatās tāds blēdīgs, nabags....

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Komentēt vari arī ar savu draugiem.lv vai Facebook profilu!

Atlikušo simbolu skaits: 1000