Tā bija jauka un saulaina diena, bet bija arī smags darbs, smaga darba rezultātā mēneša laikā bija sagatavota deklarācija, bet līdz pēdējam brīdim nebija skaidrs, vai savāks tās divas trešdaļas balsu, atcerējās Jundzis.
Kad nobalsojām, bijām kā izšāvuši visi savus spēkus un enerģiju, bija nopietns sagurums, bet, protams, arī prieks. Kad nobalsojām, bijām apklusuši, taču svētku sajūta atnāca, izejot ārā no padomes ēkas, redzot tūkstošiem cilvēku uz ielas, stāstīja Jundzis.
Tagad var vērtēt, cik deklarācijas sagatavotāji bijām “tuvu Sibīrijai, cietumam vai padomju tankiem”, bet tolaik par to gandrīz nedomāja, darbā palīdzēja lielais tautas atbalsts, bija sajūta, ka esam kopā ar tautu, pārējais viss bija svešs, stāstīja Jundzis.
Pirms 4.maija svētkiem viņš novēlēja visiem Latvijas iedzīvotājiem atcerēties, ka dzīvojam brīvā valstī un viss ir pašu rokās.
“Ir negācijas par 25 gadiem piedzīvotas, tomēr tas nav salīdzināmas ar to režīmu, kurā dzīvojām. Jāatceras, ka svētkos jāpriecājas,” pauda Jundzis.