Traģēdijas vietā palikušās 12 stāvu dzīvojamās ēkas tehniskā stāvokļa ekspertīzes veikšanai projekta attīstītājs “Homburg Zolitūde” pērnā gada nogalē piesaistīja starptautisku uzņēmumu “Aecom”. Ceturtdien kompānijas pārstāvji – gan no Lielbritānijas, gan vietējā biroja piedalījās konferencē par būvniecības kvalitāti.
Lūgti komentēt ekspertīzes gaitu, viņi atsaucās uz konfidencialitātes līgumu, kas paredz, ka bez „Homburg” akcepta nevar teikt ne vārda. “Aecom” Baltijas reģiona direktors piedāvājās sazvanīt attīstītājus. Saņemtā atbilde – komentārus nesniegt.
Tieši no “Aecom” ekspertu slēdziena lielā mērā būs atkarīgs, kas tālāk notiks ar daudzdzīvokļu namu. Kā zināms, Rīgas būvvaldes izsludinātais konkurss par vēl vienas ekspertīzes veikšanu beidzies bez rezultātiem, tāpēc būvvalde paļausies uz šo ekspertu slēdzienu.
Ja ēku atzīs par apdzīvojamu, „Homburg” varēs paši lemt, kā īpašumu tālāk attīstīt. Bet traģēdijā cietušie un apkārtējie iedzīvotāji uzstāj uz mājas nojaukšanu.
Pēc traģēdijas veikala sabrukšanas iemeslu analīzei tika izveidota Rīgas Tehniskās universitātes ekspertu grupa. Sākotnēji tika plānots, ka slēdziena sagatavošanu finišēs šī gada rudenī. Taču, kā Latvijas Televīzijai paskaidroja Valsts policijā, pārbaužu gaitā gan izmeklētājiem, gan ekspertiem radušies papildu jautājumi tādēļ, lai rezultāts būtu iespējami kvalitatīvs, slēdziena pabeigšanai vajadzīgs papildu laiks. Tā saturs pagaidām paliek sabiedrībai nezināms.
Lai kā rezultētos traģēdijas iemeslu skaidrošana, eksperti norāda – pārmaiņas būvniecības nozarē jau notiek. Uzņēmumi vairāk uzmanības veltot izpildījuma kvalitātes kontrolei.
Tikmēr jaunais būvniecības likums tiek vērtēts gan kā pozitīvs solis situācijas uzlabošanā, gan asi kritizēts. Pastāv uzskats, ka tas radīs jaunus administratīvus slogus. „Mēs mēģināsim tagad katram teikt priekšā, kas viņam ir jādara un kādā veidā. Faktiski likumdevēji un juristi mēģinās tagad regulēt inženierus. Tas ir nepieņemami. Mēs visu laiku fokusējamies uz procesiem un nerunājam par izpildījumu. Joprojām mums Latvijas regulējumā nav tehniskās prasības noteiktas – ko tad mēs gribam, kādas prasības mēs izvirzām būvei,” saka Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes politikas eksperts Pēteris Druķis.
Druķis uzskata – kamēr turpinās balstīties uz tehniski novecojušiem padomju būvnormatīviem tā vietā, lai valsts izstrādātu skaidras būvju tehniskās prasības, tikmēr nozarē nebūs ne kārtības, ne kvalitātes.
