Pašvaldība skaidro, ka tās uzņēmumu tāpat neviens neesot gribējis, turklāt investors bijis jāmeklē, lai pilsētā beidzot izveidotu jaunu tirgus laukumu. Tomēr, ja Jelgavas dome tādu lēmumu pieņems, visticamāk, tas būs prettiesisks.
Jelgavas tirgus Uzvaras ielā pie Driksas upes pēdējo pārdesmit gadu laikā kļuvis par būtībā degradētu teritoriju, kas bojā pilsētas tēlu. Noplukušās tirgotāju būdiņas apmeklē lielākoties cilvēki, kam tas ir dzīvesveids vai izaicinājums pārbaudīt drosmi. Tikmēr
domē gadiem apgalvo, ka sakārtot tirgu nav bijis iespējams sadrumstaloto zemes īpašumlietu dēļ. Turklāt līdz ar dzelzceļa stacijas apkaimes sakārtošanu turp domāts pārcelt gan patlaban tikpat degradēto autoostu, gan tirgu.
Vispirms tirgum nodod prāvu gabalu zemes
Maija beigās domes sēdē visi deputāti atbalstīja divu zemesgabalu nodošanu «Jelgavas tirgum». Tādu nepieciešamību pamatoja izpilddirektore Irēna Škutāne.
«Jelgavas pilsētas attīstības programmā 2014. – 2020. gadam esošās situācijas raksturojumā pie vājajām pusēm minēta fiziski un morāli novecojusi tirgus infrastruktūra, bet pie iespējamiem risinājumiem – jaunas tirgus teritorijas izveide. Savukārt SIA «Jelgavas tirgus» stratēģiskās attīstības plānā 2016. – 2021. gadam kā galvenais darbības mērķis izvirzīts uzdevums strādāt pie tirgus pārvietošanas uz citu teritoriju,» domes sēdē klāstīja Škutāne, piebilstot, ka perspektīvā tirgu plānots izvietot Sporta ielā 2b un Zemgales prospektā 19a.
Tā ir gandrīz četrus hektārus plaša teritorija nu jau par ekskluzīvu dēvējamā vietā. Dome savam uzņēmumam to iznomāja uz 30 gadiem par simbolisku maksu – 1,5 procentiem no kadastrālās vērtības gadā.
Tikmēr «Jelgavas tirgus» līdz šim ik gadu strādājis ar prāviem zaudējumiem, liecina «Lursoft» dati. Pērn tas apgrozījis 330 tūkstošus eiro, bet gadu noslēdzis ar teju 66 tūkstošu eiro zaudējumiem. Pagaidām tas domes budžetam neko nav izmaksājis, jo tirgum savulaik izveidojušies uzkrājumi, kas tagad sarukuši līdz 150 tūkstošiem eiro.
Citu gribētāju neesot bijis
Kapitālsabiedrības ilggadējais vadītājs Valdis Labanovskis pirms nedēļas vērsies Jelgavas domē ar priekšlikumu palielināt «Jelgavas tirgus» pamatkapitālu, piesaistot privātu partneri. Pirms šodienas domes sēdes Labanovskis par pēkšņi atrasto sadarbības partneri īpaši runāt negrib. «Nekādas steigas nav! Es domāju tā – pagaidīsim to domes lēmumu, tad paskatīsimies,» nosaka Labanovskis.
Uz jautājumu, kādēļ netika atklāti izsludināts, ka tirgus meklē investoru, viņš atbild: «Ziniet, sludiniet atklāti vai aizklāti… Es jau būtu priecīgs, ja man te rindā tie investori stāvētu, tad es tiešām varētu izvēlēties. Ja jūs varētu piedāvāt kādu investoru, kas ir labāks un bagātāks, tad jau būtu baigi jauki! Diemžēl «uz «Jelgavas tirgu» neviens tāds neparakstās.»
Dome uzticas tikko dibinātai firmai
Atrastais privātais partneris ir tikai 15. jūlijā Jelgavā reģistrēta firma «ERA2K TT». Tās apmaksātais pamatkapitāls ir 1500 eiro, bet vadītājs un vienīgais īpašnieks – kāds Vladimirs Šalajevs.
Viņš Jelgavas domei ir labi zināms, jo pērn turp devies ar ideju ieviest tā saukto pilsētnieka karti, bet savulaik klāt bijis arī virknē citu projektu. Šalajevam arī pieder pirms 13 gadiem izdaudzinātā, bet nerealizētā ideja Jelgavā izveidot mūsdienīgu lidostu.
Jelgavas domes varas partijas – Zaļo un Zemnieku savienības – deputāts un Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes galvenais projektu ieviesējs Vilis Ļevčenoks skaidro, ka gaidīt vairs nav bijis laika, jo tirgum draud maksātnespēja. Viņš par darījumu nevarot galvot, bet ticamību stiprinot apņemšanās tirgus pamatkapitālā ieskaitīt solītos 800 tūkstošus eiro, kā arī fakts, ka tā ir Latvijā dibināta firma. Uz jautājumu, vai uzņēmējs domē bijis ar konkrētiem tirgus attīstības plāniem, Ļevčenoks atbild: «Konkrētu plānu vēl nav.»
Procesā pietrūcis atklātības
Tikmēr Pārresorsu koordinācijas centrā, kas atbildīgs par valsts kapitāla daļu uzraudzību, norāda, ka Jelgavas domes šodienas rīcība būs pretēja likumam.
Centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis uzsver, ka atbilstoši Komerclikumam domei vispirms bija jāizsludina atklāta pieteikšanās uz tirgus kapitāldaļām. Tad uz dalību «Jelgavas tirgū» varētu pretendēt ikviens. Šajā gadījumā steigā vispirms noskatīts uzņēmējs, kam nevilcinoties atdod tirgus kontrolpaketi. «Šāds lēmums nebūtu juridiski korekts un pieņemams,» vērtē Vesperis. «Iespējams, tā ir paviršība, bezrūpība vai kaut kas cits. Šajā gadījumā mums kā pārraugošajai institūcijai būs jāsazinās ar Jelgavas domes amatpersonām un jāinformē par to, ka tāda lēmuma pieņemšana nonāk pretrunā ar Komerclikumu,» saka Vesperis. Pārresoru koordinācijas centrs trešdienas, 27. jūlija, pēcpusdienā tā izdarījis, Jelgavas domē esot solīt lēmumprojektu mainīt, bet līdz ceturtdienas rītam tas vēl nebija izdarīts.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tikmēr skaidro, ka tās ieskatā Jelgavas dome rīkojas tiesiski.
Piebilstams, ka līdz ar noteicošā īpašnieka maiņu «Jelgavas tirgū» piesaistītais saimnieks būs noteicējs ne tikai jaunajā zemes gabalā pie stacijas, bet arī pārņems atlikušos tirgus iekrājumus un visu mantu, tajā skaitā zemi un ēkas vecajā tirgus laukumā.
