Šogad līdztekus senās vīzijas uzburšanai un dažādiem muzikāliem pasākumiem notika arī restaurācijas darbnīca, kurā seno ēku īpašnieki apguva prasmes seno ornamentu atjaunošanā, ēku apkopšanā un logu restaurācijā.
Pilsētas tiesības Jelgavai tika piešķirtas jau 16. gadsimtā, bet par Vecpilsētu mūsdienās var saukt vien nelielu ieliņu, kurai vēl nesenā pagātnē līkumu labprātāk apkārt meta ne vien tūristi, bet arī paši jelgavnieki.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova stāsta, ka Vecpilsētas iela vēl pirms desmit gadiem bija graustu rajons.
“Šeit ir valsts nozīmes pieminekļi un vēsturiskās ēkas, bet pati iela ir vienots komplekss. Varētu teikt, ka top Vecpilsētas ielas kvartāls,” atklāj Mantrova.
Par Vecpilsētas ielas atdzimšanu var uzskatīt 2010.gadu, kad tika rekonstruēta iela un ēkām pievadītas mūsdienīgas komunikācijas. Jau par tradīciju kļuvuši arī Vecpilsētas svētki, kas uzbur seno vīziju un liek sasparoties kultūrvēsturiskā mantojuma mantiniekiem.
Biedrības ''Vepilsētas ielas kvartāls'' pārstāve Santa Novicka stāsta, ka, kopš nodibināta biedrība, notiek sadarbība ar pašvaldību. “Mēs mēģinām ierobežot satiksmi, lai šeit smagās kravas mašīnas nebrauc un nerada ēkām vibrāciju, kas bojā koka ēkas. Mēs rūpējamies arī par vizuālo izskatu,” saka Novicka.
Pašreiz uzsākti arī projektēšanas darbi, lai vienā no ēkām, kas ir valsts nozīmes kultūras un vēstures piemineklis, izveidotu Zemgales restaurācijas centru.
Šajos svētkos viesos atbraukuši kuldīdznieki. Kuldīgas restaurācijas centra pārstāvis Edgars Raitums atzīst, ka bija pārliecināts, ka “Jelgavā vispār nekā nav, bet te ir vesela iela”.
Un, lai gan meistarklasi krietni patraucēja lietus, restauratori sanākušajiem stāstīja un rādīja, kā atjaunot senos ornamentus, ķitēt logus un restaurēt rāmjus, bet galvenais esot pazīt vēsturiskās vērtības.
Pirmoreiz Vecpilsētas svētki Jelgavā notika 2013. gadā, kad tos organizēja Jelgavas Latviešu biedrība.
