Iepriekš Eiropas Komisija rosināja sadalīt ES dalībvalstīm 40 000 bēgļu, kuri jau ieradušies Grieķijā un Itālijā. Un tagad sagaidāms, ka Junkers piedāvās uzņemt vēl 120 000 cilvēku, kuri jau atrodas Itālijā, Grieķijā un arī Ungārijā, ziņo “Reuters”.
Dalībvalstis iepriekš vienojās par brīvprātības principu, nosakot, cik daudz bēgļu tās gatavas uzņemt, taču kopējais piedāvājums patvēruma meklētājiem bija mazāks nekā EK rosinātie 40 000.
Tagad EK ar Vācijas un Francijas atbalstu varētu uzstāt uz obligātām bēgļu kvotām, pret kurām Latvija iebilst.
Latvija iepriekš pauda gatavību uzņemt 250 cilvēkus, bet saskaņā ar jaunu priekšlikumu būtu jāuzņem 1043, ziņo “Reuters”.
Savukārt Polija pauda gatavību uzņemt 2000 cilvēku, bet jaunais kvotu projekts paredz Polija uzņemt gandrīz 12 000 cilvēku.
Jaunie priekšlikumi paredz, ka Igaunijai kopuma būtu jāuzņem 1111 bēglis, Lietuvai – 1283, bet Francija uzņemtu aptuveni 30 000, Vācija – 40 000.
Jauno priekšlikumu, ar kuru nāks klajā EK, nākamnedēļ varētu apspriest ES valstu iekšlietu ministri ārkārtas sanāksmē.
Bēgļu skaits valstīm tiek sadalīts, rēķinot to nacionālos ienākumus, iedzīvotāju skaitu, bezdarba līmeni un to, cik daudz patvēruma meklētājus valsts jau uzņēmusi pirms šā gada krīzes. Eiropas Komisija arī grasās „drošo valstu sarakstā” iekļaut arī Turciju un Balkānu rietumu valstis, kas neietilpst Eiropas Savienībā.
Tikmēr EK preses sekretāre Nataša Berto paudusi, ka bēgļiem un patvēruma meklētājiem, kuri pārvietošanas programmā tiks izvietoti dažādās dalībvalstīs, nebūs automātisku tiesību doties dzīvot citur Eiropā.
Ja tiks konstatēts, ka bēglis, kuram bija paredzēts atrasties, piemēram, Latvijā vai Polijā, nelegāli dzīvo Vācijā vai citā Rietumeiropas valstī, šis cilvēks ar policijas un imigrācijas dienestu palīdzību tiks atgriezts valstī, kur viņam ir piešķirs bēgļa statuss. "Cilvēki, kuri ir saņēmuši patvērumu kādā valstī, līdz ar to iegūst arī zināmas sociālās tiesības. Šīs tiesības tām pienākas tikai konkrētajā dalībvalstī. Citā valstī jebkurš policists var pārbaudīt šo cilvēku dokumentus un pirkstu nospiedumus. Un, ja šiem cilvēkiem nebūs tiesību legāli tur dzīvot, viņi tiks nosūtīti uz to valsti, kur viņiem ir paredzēts atrasties. Mēs gribam pēc iespējas izvairīties no bēgļu pārvietošanās Eiropas Savienības ietvaros pēc viņu izvietošanas pa dalībvalstīm," sacīja komisijas preses sekretāre Nataša Berto.
Jau ziņots, ka Latvijas valdība jūlijā vienojās par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā divu gadu laikā. Izveidota sešu ministriju pārstāvju un ekspertu darba grupa, kas, balstoties citu valstu pieredzē, izstrādās bēgļu uzņemšanas plānu.
Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera priekšlikums paredzot sadalīt pa ES valstīm vēl 160 000 bēgļu, par bēgļu krīzi ES līderi spriedīs samitā 14.septembrī.
Taču Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands šajās dienās vienojušies par kopīgu pozīciju bēgļu jautājumā – patvēruma meklētāju sadalīšanai pa ES valstīm jābūt noteiktai un obligātai. Kopīga pozīcija ir arī Polijai, Ungārijai, Čehijai un Slovākijai - kvotas nav pieņemamas.
Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
