Par to, cik liela ir jauniešu interese par valsts aizsardzību un kas viņus no aktīvas dalības attur, trešdien diskutēja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, līdzīgas diskusijas norisinājušās arī reģionu augstskolās.
Aizsardzības ministrija jauniešu viedokļus ņems vērā, izstrādājot Valsts aizsardzības koncepciju, un atzīst, ka viens no faktoriem, kas jauniešus no dalības militārajās organizācijās attur, ir nepietiekama fiziskā sagatavotība.
Latvijas Universitātē jaunieši diskutēja par to, cik gatavi viņi ir iesaistīties kādā no valsts aizsardzības organizācijām un kas viņus no tā, iespējams, attur. Debates bija sagatavojuši Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni, kuri stāstīja par to, ka dalība šajās organizācijās apliecina jaunieša lojalitāti valstij, turklāt tā palīdzētu saprātīgi rīkoties iespējamās krīzes situācijās. Tikmēr otra puse atgādināja par jauniešu vājo fizisko sagatavotību un vēlmi neapdraudēt pašiem savu dzīvību.
Pēc stundu garas debates auditorijā esošie studenti apliecināja, ka uzvar komanda, kas atbalsta jauniešu aktīvāku dalību militārajās institūcijās.
Latvijas Radio uzrunātie jaunieši atzina, ka aizsardzības tematika viņus interesē, taču savu dzīvi un karjeru saistīt ar šo nozari viņi nevēlas.
“Iespējams, ka [varētu iesaistīties] studentu bataljonā, jo manā draugu lokā ir vairāki cilvēki, kuri tur iesaistās un ir ļoti apmierināti, atsaucīgi man arī pastāsta par to,” Latvijas Radio atzina Mārcis.
“Man tiešām ir ļoti liela interese [par šo jomu], jo es jau Latvijas skautu un gaidu organizācijā darbojos vairāk nekā desmit gadus. Tā kā esmu iesaistīts kādā no nevalstiskajām organizācijām, līdz ar to interesējos par valsts aizsardzību,” pauda Mārcis.
Savukārt Kate stāstīja, ka viņai varētu būt “interese par kādu īslaicīgu aktivitāti, kādu projektu vai kādu nometni tādā vieglākā formā”.
“Tādā ilgstošā laika periodā nē, taču uz kādu projektu - jā. Es pati esmu ikdienā sportiski aktīva, tāpēc domāju, ka es to spētu izturēt, bet, jā, tas jautājums, cik lielai ir jābūt tai fiziskajai sagatavotībai, man nav līdz galam skaidrs,” atzina Kate.
Savukārt Dainis norādīja, ka viņa interese par iesaistīšanos aizsardzības jomā būs atkarīga no tā, “kas būs tad, kad es pabeigšu studijas, jo pašlaik es redzu, ka Zemessardzei ir tas studentu bataljons, kas, manuprāt, ir ļoti interesanti”.
“Tomēr mani pašlaik tas nesaista ļoti. Es pats personīgi lasu gan “Twitter”, gan visu to, ko Aizsardzības ministrija piedāvā, bet to, vai es vēlēšos iesaistīties, to es redzējušu nākotnē,” sacīja Dainis.
Savukārt debašu dalībnieks Lauris Paegle atzina, ka viens no stereotipiem ir, ka darbība aizsardzības jomā vai armijā ir garantēta bojāeja, vai ka tas neatmaksājas tieši finansiālā ziņā, “lai gan mūsu oponenti ir atraduši pietiekami labu informāciju, ka gan karavīri, gan armijā strādājošie ir pietiekami labi nodrošināti”.
Bet bijušais jaunsargs Reinis Kaldavs stāstīja, ka viņu interesē armijas lietas – “kā tur ar ieročiem ir, tur ir dažādas nometnes, pārgājieni”. “Tur var sevi ne tikai fiziski attīstīt, bet arī garīgi noturīgāks kļūt,” uzskata Kaldavs.
Turpinot diskusijas par Valsts aizsardzības koncepcijas izstrādi, ar mērķi pārrunāt jauniešu iespējas un motivāciju iesaistīties valsts aizsardzībā trešdien notika vairākas diskusijas Latvijas augstskolās. Debates notiks Lauksaimniecības universitātē Jelgavā, Vidzemes augstskolā Valmierā, kā arī Latvijas Universitātē Rīgā. Diskusijas rīko Aizsardzības ministrija, kuras pārstāve Dace Kundrāte Latvijas Radio atzina – pirmajās debatēs Rēzeknē secināts, ka jauniešiem jau pašlaik ir vairākas iespējas aktīvi iesaistīties valsts aizsardzībā.|
Vienlaikus secināms, ka jauniešiem aizsardzības aktivitātes interesētu vien tad, ja tām nebūtu jāvelta viss savs laiks.
Kundrāte arī stāsta, ka pēc diskusijām augstskolās ministrijai jādomā par to, kā motivēt jauniešus iesaistīties un nodarboties ar regulārām fiziskām aktivitātēm, jo uz šo problēmu norādīja vairāki skolēni un studenti. Pašlaik valsts aizsardzības institūcijas par jaunu cilvēku dalību tajās nesūdzas. Kā atzīst Zemessardzes komandieris Leonīds Kalniņš, viņu priecē arī tas, ka diskusiju apmeklēja liels skaits jauno cilvēku.
“Es vērtēju šo te diskusiju ļoti augstu tāpēc, ka bija iespēja dzirdēt tieši jauniešu viedokli, motivāciju par to, kāpēc ir Latvija jāaizsargā; un tas ir ļoti vērtīgi no tā viedokļa, ka jaunieši ir mūsu sabiedrības zelta fonds, tātad viņi ir gatavi Latvijas valsts attīstībai, uzturēšanai un aizsardzībai, un tas bija pats galvenais. Nav nekas piespiedu kārtā jādara, ir vajadzīgs darīt visu no sirds,” uzskata Kalniņš.
Kopumā gan paši jaunieši, gan Aizsardzības ministrijas pārstāvji vērtē – jaunās paaudzes iesaiste patlaban ir pietiekama. Debašu dalībnieks Mārcis Akmeņkalns pārliecināts - militāra apmācība nav vienīgais valsts aizstāvības veids.
“Patiesībā pasīvā aizsardzībā iesaistās cilvēki, paši to nezinot - maksājot nodokļus. Jo no nodokļu naudas tiek virzīti līdzekļi uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, piemēram. Līdz ar to katrs godīgs pilsonis, kurš iesaistās nodokļu maksāšanā, arī iesaistās pasīvajā aizsardzībā,” norādīja Akmeņkalns.
Jauniešu viedokļus Aizsardzības ministrija ņems vērā, izstrādājot jaunu Valsts aizsardzības koncepciju, kas būs gatava šī gada rudenī.
Jau ziņots, ka Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem uzdots izstrādāt sistēmu, kā iesaistīt studentus militārajā apmācībās. Šī varētu būtu brīvprātīga programma, kas palīdzētu sagatavot komandējošo sastāvu Zemessardzei.
Arī Latvijas Studentu apvienība šādu ideju vērtēja pozitīvi, ja vien programma būs brīvprātīga, piemēram, kā C daļas priekšmets. Bruņotajos spēkos uzskata, ka šāda programma jāmēģina realizēt pēc iespējas ātrāk, lai varētu papildināt virsnieku sastāvu.
