Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija jau vairākus gadus budžeta vietas studentiem dala par labu prioritārajām - eksaktajām un inženierzinātnēm, augstskolās šajās studiju programmās neizdodas nokomplektēt pilnas studentu grupas, un 80% sociālo zinātņu studentu tik un tā ir gatavi par zināšanām maksāt, apzinoties, ka konkurence darba tirgū ir liela, bet iespējas atrast darbu - salīdzinoši niecīgas.
Tuvāko piecu gadu laikā akūti trūks inženierzinātņu un dabas zinātņu speciālistu, tāpat darbinieku ar vidējo profesionālo izglītību, jo daudzi, piemēram, apstrādes rūpniecībā nodarbinātie dodas un dosies pensijā.
Šovasar Latvijas Universitāti absolvēs aptuveni 300 jaunie sociālo zinātņu un vairāk nekā 350 humanitāro zinātņu speciālisti. Universitāte sagatavo visvairāk abu jomu jaunos speciālistus. Daudzi studenti svinēs izlaidumus arī citās augstskolās Rīgā un arī reģionos.
Ekonomikas ministrija ik gadu modelē iespējamu darba tirgus pieprasījumu un piedāvājumu tuvākā un tālākā nākotnē, pieņemot, ka saglabājas pašreizējais pieprasījums pēc studiju programmām un atbilstoši prognozēm uzlabojas arī valsts ekonomika.
“Mēs redzam, ka līdz 2020.gadam veidojas liels pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās,” stāsta Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktora vietnieks Jānis Salmiņš.
Viņš norāda, ka jaunākais Ekonomikas ministrijas ziņojums, kas plašākai sabiedrībai būs pieejams šī mēneša beigās, paredz, ka tuvāko piecu gadu laikā apmēram 20 000 jauno sociālo zinātņu vai humanitāro zinātņu speciālistu varētu būt bezdarbnieki vai strādāt neatbilstoši iegūtajai kvalifikācijai.
Šonedēļ satraukumu par jauno aktieru pārprodukciju publiski paudusi arī Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja un Nacionālā teātra aktrise Daiga Gaismiņa-Šiliņa, prognozēdama, ka šogad darbs teātrī būs vien katram trešajam Kultūras akadēmijas Teātra fakultātes absolventam.
“Tāpēc arī šie līgumi ar jaunajiem aktieriem, kas teātros tiek slēgti, parasti nav pamatīgi. Tie ir vai nu uz gadu, vai līdz trim gadiem, vai uz kādu pārbaudes laiku. Pieņemu, ka viņiem varbūt šis atalgojums, tam tā it kā vajadzētu būt, ir mazāks, nekā aktierim, kurš tur konkrētā teātra repertuāru, “ saka Gaismiņa-Šiliņa.
Jaunajiem aktieriem nereti jāsamierinās vien ar gadījuma darbiem un neregulāriem ienākumiem, piemēram, ierunājot filmas vai reklāmas. Izglītības ministrija balansu starp jauno speciālistu pieprasījumu un piedāvājumu regulē, pārdalot budžeta vietas.
“Tas ir mūsu studiju vietu plānošanas process. Plānot budžeta vietas tā, lai nodrošinātu zināmu pieaugumu tieši dabas un inženierzinātņu jomās un pakāpeniski samazināt [budžeta vietas] tajās jomās, kurās ir liela speciālistu pārprodukcija. Tās ir sociālo [zinātņu] jomas, kurās ir liels maksātgribošo studentu skaits, bet kuras darba tirgū nav tik pieprasītas,” stāsta atbildīgās ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta pārstāve Laura Treimane.
Jau kopš 2013.gada pakāpeniski vairāk bezmaksas studiju vietas pienākas dabas zinātnēs, bet aizvien mazāk pārējās nozarēs. Budžeta vietu pārdale par labu prioritārajām jomām nav efektīva un tā tikpat kā neietekmē jauniešu studiju izvēli, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas docents Mareks Niklass.
Viņaprāt, interese par eksaktajām jomām jāattīsta pamatskolā. Niklass tāpat neatbalsta obligātos eksāmenus dabas zinātnēs, kas paredzēti beidzot vidusskolu, jo represīvi mehānismi interesi neraisot. Turklāt darba iespējas esot ierobežotas visās nozarēs.
“Redziet, lielākā daļa izvēlas studēt sociālās zinātnes un humanitārās zinātnes, neskatoties uz to, ka 80% studējošo sociālajās zinātnēs maksā par savām studijām. Vēlamajā izteiksmē mēs varam teikt, ka mums ir vajadzīgi būvinženieri, mums ir vajadzīgi inženieri, bet, ja mēs paskatāmies, cik mūsu ekonomikā liels īpatsvars ir kādām noteiktām nozarēm, tad optimismam pamata nav,” atzīst Niklass.
Arī Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce piekrīt, ka piešķirt vairāk budžeta vietas prioritārajām jomām nav risinājums.
“Tāpēc ir jāstrādā ar pamatskolu, vidusskolu, lai radītu interesi jauniešiem, lai sagatavotu viņus, lai rezultāti būtu labāki,” uzskata Līce.
Vienlaikus paredzams, ka tuvāko piecu gadu laikā akūti trūks ne tikai inženierzinātņu un eksakto jomu speciālistu, bet arī darbinieku, kas ieguvuši vidējo profesionālo izglītību un strādā, piemēram, apstrādes rūpniecībā.
Pašlaik lielākā daļa darbaspēka dodas vai tuvākā laikā dosies pensijā. Izglītības ministrija izvirzījusi mērķi tuvāko piecu gadu laikā panākt, ka puse pamatskolu beidzēju izvēlētos turpināt mācības vispārējās izglītības iestādēs, bet puse dotos uz profesionālajām vidējās izglītības iestādēm.
