Moderni pelēcīgais 35 miljonus eiro vērtais Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs Torņakalnā atklāšanas dienā pirms gada tika pasniegts kā Baltijas modernākais augstākās izglītības un zinātnes centrs. Septiņus stāvus augstajā ēkā mācās 1500 studentu no piecām fakultātēm. Pašiem iemītniekiem jaunā ēka gan sagādājusi arī nepatīkamus brīžus.
Taupot līdzekļus, Latvijas Universitāte atteicās no gaisa mitrināšanas sistēmas ventilācijai. Tādēļ ziemas mēnešos gaisa relatīvais mitrums telpās nokrītas krietni zem Ministru kabineta noteikumos paredzētās 30% robežas.
''Vairākās auditorijās ir tādi tablo pie sienas, kur var klimata parametrus nolasīt, un šie parametri uzrādīja zemu gaisa mitrumu, reizēm pat bija 15%. Šodien es apskatījos, bija zem 40% procentiem, kas ir jau pieņemams gaisa mitrums,'' stāsta Bioloģijas fakultātes Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedras vadītāja Līga Ozoliņa-Molla.
Viņa atzīst, ka starp kolēģiem pārrunāta iespēja sūdzēties Valsts darba inspekcijā, bet reāli neviens līdz tādam solim nav aizgājis. Pasniedzēja atceras, ka pagājušajā ziemā lekciju laikā bieži nācis klepus. Citiem dažādas elpceļu problēmas esot izteiktākas:
''Tas, kas cieš, tās ir gļotādas, kas tiek sausinātas. Visur dobajos, atvērtajos orgānos, mutes dobuma gļotāda, tālāk arī rīklē gļotāda tiek sausināta. Arī acs ābolu gļotāda. Tās tiek sausinātas, un tās ir pirmās, kas cieš un tiek kairinātas.''
''Es aizbraucu uz kori, un es nevaru padziedāt. Man ir tāds kā aizsmakums,'' klāsta Bioloģijas fakultātes 4.kursa studente Kristīne Štikāne, kura sākumā nenojauta, kādēļ pēc universitātes apmeklēšanas parādās problēmas ar elpceļiem, taču saikni ar gaisa mitrumu sapratusi pēc citas studentes ieraksta sociālajā tīklā ''Facebook''.
''Viena meitene no citas fakultātes, kas arī te studē, bija ielikusi postu ar bildīti, kurā nofotografēts, ka gaisa mitrums telpā ir 18%, relatīvais gaisa mitrums. Tad palasi internetā, ko tas var atstāt uz tavu veselību, un tad tikai saskati, ka - jā, tas varētu būt tas iemesls, jo es nesmēķēju, arī aktīvi nodarbojos ar sportu un man nevajadzētu būt tādām problēmām,'' spriež Kristīne.
Kristīne stāsta, ka vasarā nekādu problēmu nav bijis, taču tagad atkal dziedāt korī kļuvis grūtāk, kaut gan nav pagājis pat mēnesis kopš jaunā mācību gada sākuma.
Zemais gaisa mitrums ietekmē arī modrību, un studenti ātrāk nogurstot.
Bioloģijas 3.kursa studente Vita stāsta, ka zemā gaisa mitruma līmeņa dēļ viņai ir grūti koncentrēties mācībām, jo gaiss kairina degunu:
''Sāp deguns, mēdz asiņot no tā, ka sauss gaiss. Es domāju, ka noteikti tā problēma ir jārisina, jo tas taču bojā mūsu veselību.''
Universitātes vadības rīcību gaida arī Kristīne: ''Ja Ministru kabineta noteikumos ir kāda norma, kurai ir jāatbilst visām ēkām, īpaši tādām kā izglītības iestādes, man liekas, ka noteikti te vajadzētu kaut ko darīt, kaut ko mainīt. Es darbojos studentu pašpārvaldē. Es zinu, ka no pašpārvaldes ir gājuši cilvēki (toreiz gan negāju es) runāties ar ēkas atbildīgajām personām, ko šajā lietā varētu darīt. Viņi esot teikuši: „Dzeriet daudz ūdeni!”.''
Kā stāsta universitātes pārstāve Sabīne Spurķe, Dabaszinātņu centrā mehāniskā ventilācija nav aprīkota ar gaisa mitrināšanas tehniku, jo tā ziemā izmaksātu 8 000 – 10 000 eiro mēnesī. Taču tagad - pēc pasniedzēju un studentu sūdzībām - universitāte tomēr piekritusi vairākām telpām iegādāties gaisa mitrināšanas iekārtas.
''Sapratām, ka ziemas periodā zemā gaisa temperatūra ietekmē gaisa mitrumu, kas ietekmē darba procesu. Lai šo jautājumu risinātu, ir pieņemts lēmums tajās telpās, kur tas ir nepieciešams, ka tiks iegādāta tehnika, kas nodrošinās attiecīgo gaisa mitruma līmeni,'' sola Spurķe.
Universitāte noskatījusi pārvietojamas gaisa mitrināšanas iekārtas, kuras izmaksāšot aptuveni 6 000 eiro. Tās iepirkt paredzēts līdz rudens beigām.
