Jaunais modelis bija zināms kompromiss, lai ideja neizgāztos pavisam, taču zemūdens akmeņus pašvaldības un pedagogi manīja jau vasarā. Palielinājās alga un palielinājās slodze. Palielinājās arī prasība pēc iespējami lielāka bērnu skaita klasēs situācijā, kad bērnu skaits samazinās. Pat ministrija atzīst, ka jaunajā modelī paredzētā skolotāju un skolēnu skaita attiecība ir neizpildāma, taču to mainīt vēl negrasās.
- Nītaurē vienam skolotājam uz pusi mazāk audzēkņu nekā noteikusi valsts
- Skolēni "bēg" uz pilsētām, bet laukos paliek klases ar trīs skolēniem
- Ministrija atzīst, ka jaunā modeļa prasības nevar izpildīt
- Pašvaldības mēģina atbalstīt skolotājus; Amatā aicina ar reformu nesteigties
- Rucavā krīt algas, jo nevar nodrošināt slodzi
- Pedagogi saredz nevienlīdzību starp reģioniem, bet ministrija algu formulu vēl nemainīs
- Risinājumu redz bērnu virzīšanā uz pilsētu skolām
Nītaurē vienam skolotājam uz pusi mazāk audzēkņu, nekā nosaka valsts
"Palielinoties darba apjomam, tā alga it kā ir palielinājusies, bet tajā pašā brīdī nekas nav palielinājies. Darba apjoms ir palielinājies vairāk. Man personīgi nav mīnusā gājis, man ir plusā, bet tas ir tikai tāpēc, ka mums ir skolēnu skaits pieaudzis šogad," stāsta Nītaures vidusskolas vēstures skolotāja Alīna.
Nītaures vidusskola atrodas Amatas novada nomalē. Šo novadu veido pieci pagasti, un katrā no tiem saglabāts pa kādai skolai. Pagājušajā gadā novads izšķīries par lēmumu divas pamatskolas apvienot vienā, un faktiski viena no šīm skolām savas durvis ir vērusi ciet. Nītaures vidusskolā viesojos pavasara brīvlaikā. Mācību telpās valda klusums, jo 12.klasēm šī ir svešvalodu eksāmenu nedēļa.
Tā kā Nītaurē ir tikai trīs 12.klases skolēni, viņi visi nedēļas sākumā jau nokārtojuši angļu valodas eksāmenu un tagad atpūšas. Trīs skolēni 12.klasē esot ierasts cipars pēdējo trīs gadu laikā, un šogad skolā vispār nav izdevies nokomplektēt 11.klasi, tātad nākamgad, visticamāk, nebūs vidusskolas absolventu.
"Vadoties no šiem apstākļiem, mēs tā kā ceram, ka mēs arī būsim vajadzīgi kā vidusskola, jo tas skaitlis 10,5 ir ļoti nesaudzīgs, protams. Un ar cerību tomēr raugāmies nākotnē, ka tie lēmumi, kas, es ļoti ceru, tiks grozīti attiecībā par šiem koeficientiem un citas lietas, kas tam ir blakus stāvošas, palīdzēs mums arī izdzīvot kā vidusskolai," pauž skolas direktors Māris Ķēniņš.
Direktors bažījas par vidusskolas pastāvēšanu nākotnē. Vidusskolā pašlaik mācoties galvenokārt absolventu bērni un šogad, jāsaka, paveicies. Tā kā blakus pagastā esošā pamatskola no septembra aizslēgta, no turienes uz Nītauri pārnākuši 19 bērni. Puse no viņiem pauž gatavību mācīties vidusskolā.
Skolā strādā 17 pedagogi, tātad proporcionāli sanāk, ka uz vienu skolotāju ir uz pusi mazāk bērnu, nekā kā nepieciešamu noteikusi valsts. Klašu piepildījums gan ir krasi atšķirīgs, ja ņem vērā, ka 11.klases vispār nav, pēdējā klasē mācās trīs bērni, bet, piemēram, devītajā – veseli 14. Mazajās klasēs mācību pieeja katram no skolēniem ir ļoti individuāla. Stundā pietiek laika, lai noskaidrotu katra bērna viedokli, piemēram, vēsturē vai literatūrā. Mazās klases gan nav labākais risinājums no naudas pārvaldības viedokļa.
Skolēni "bēg" uz pilsētām, bet laukos paliek klases ar trīs skolēniem
Jaunās algas visā Latvijā skolotāji uzzināja tikai oktobrī. Viņi bija nostrādājuši veselu mēnesi, nezinot, vai ienākumi palielināsies vai saruks. Jaunajā algas aprēķinā liela nozīme ir skolēnu skaitam konkrētajā pašvaldībā un izglītības iestādē. Atbildīgā ministrija katru gadu apkopo datus par skolēnu skaitu uz 1. septembri, un stabila tendence rāda, ka ik gadu desmitiem un pat simtiem jauniešu no laukiem migrē uz Rīgu un citām pilsētām.
Lauki šajā procesā ir zaudētāji, jo nauda seko skolēnam līdzi uz pilsētu. Izglītības un zinātnes ministrijas dati rāda, ka valstī vidēji ir sešpadsmit bērni vienā klasē. Atalgojuma modelī šāds kritērijs piemērots galvaspilsētai. Realitātē Latvijā ir klases arī ar trim skolēniem un arī ar vairāk nekā 30. Tā, piemēram, Amatas novadā, kurā viesojas Radio, nav pat trīs bērnu uz vienu skolotāju, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas dati.
Skolotāji vidēji strādā 0,7 slodzes; ministrija atzīst, ka jaunā modeļa prasības nevar izpildīt
Taču, lai saņemtu iespējami augstāku atalgojumu pēc izstrādātās formulas, Amatas novadā būtu jābūt desmit bērniem pret vienu pedagogu. Šī ir mazākā piemērotā proporcija Latvijas mazāk apdzīvotajos novados. Arī ministrija skaidri redz, ka noteiktie kritēriji ir neizpildāmi.
"Ja mēs paņemam mūsu septiņus teritoriju tipus un dabūjam svērto vidējo, kādai būtu jābūt valstī vidējai skolēnu – skolotāju skaita attiecībai, ir viens pedagogs uz 13,23. Reālā šobrīd ir 10,5. Tātad mēs neesam to sasnieguši. Un pedagogs strādā vidēji 0,7 slodzes.
Tā ir reāla problēma. Mums ir nepieciešams, lai pedagogs vidēji strādātu vienu slodzi valstī. Tātad pedagogu skaits dabīgā veidā lēnām samazināsies," pagājušajā nedēļā sacīja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, informējot par algu modeļa provizorisko ilgtermiņa grafiku.
Pašvaldības mēģina atbalstīt skolotājus; Amatā aicina ar reformu nesteigties
Lai glābtu radušos situāciju un savus skolotājus atbalstītu, vispirms ap Rīgu esošās pašvaldības lēma šogad saviem skolotājiem nodrošināt papildu piemaksas. Visvairāk saviem skolotājiem atvēl Mārupes un Ropažu pašvaldības, teju piekto daļu algas. Piemaksā arī vairums citu pašvaldību, bet gandrīz sestā daļa to nevar nedz atļauties, nedz arī atvēlēt, balstoties uz niecīgo skolēnu skaitu. Amatas novadā, kurā atrodas Nītaures vidusskola, pašvaldība radusi iespēju piemaksāt nelielu daļu pamata algas.
"Vidēji pedagogs strādā ar astoņiem bērniem, tādi ir tie cipari uz likmi, bet, ja valsts ir noteikusi kritēriju – desmit bērni, tad to jau var uzreiz saprast, ka viņš strādā vidēji 0,8 slodzes. Ticiet man, tas nav viegli.
Šobrīd tas spiediens sabiedriskajā telpā, ka mēs tā ļoti ātri reformēsim, nu nevajag tik ļoti ātri. Varbūt vajag izsvērt un risināt, un vienmēr ir jāsecina, ka šīs reformas kādiem cilvēkiem maksā ļoti rūgti," uzsver Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte.
Viņa norāda, ka pašvaldība piemaksā tikai tām skolām, kurām šogad bijušas mazākās mērķdotācijas. Amatas novads ir viens no vismazāk apdzīvotajiem Latvijā. Tajā ir daudz mežu un purvu teritorijas. Pagasti cits no cita ir diezgan tālu un tāpēc katrā saglabāts pa kādai skolai. Pagājušajā gadā apvienotas divas pamatskolas, šogad pašvaldība ministrijā saskaņo Drabešu internātskolas apvienošanu ar Drabešu sākumskolu. Tas pagaidām būšot pēdējais sāpīgais lēmums.
"Teikt, ka skolotājs ir vainīgs, ka viņš strādā 0,6 slodzes vai viņam ir tik bērnu klasē, - ko skolotājam darīt? Viņš godprātīgi pilda savu darbu! Viņš nevar ietekmēt procesus, kas ir globāli. Tā nav viņa ietekmes sfēra," norāda Eglīte.
Pagājušajā gadā skolotājus pārstāvošā arodbiedrība stāstīja, ka iepriekšējā algu modelī noteiktais nepieciešamais bērnu skaits bijis mazāks nekā tagad, tāpat kā stundu skaits, kas jānostrādā un citi elementi. Līdz ar to izveidojusies situācija, ka ir virkne pedagogu, kuri nevar nostrādāt pilnu slodzi un līdz ar to saņemt minimālo atalgojumu par likmi. Vidēji valstī viens pedagogs strādā 70% no noteiktā darba apjoma, jo bērnu skaita dēļ vienkārši nevar savākt nepieciešamo mācību stundu skaitu. Latvijas Radio sazinājās ar vēl dažām citām pašvaldībām un to skolām, neskaitot Nītaures vidusskolu.
Rucavā krīt algas, jo nevar nodrošināt slodzi
"Iepriekšējos gados ar visu to, ka bija mazais skolēnu skaits, bija par likmi 21 kontakta stunda, bija 420 eiro, mums tomēr sanāca tā, ka mēs varējām skolotājiem arī samaksāt kādas stundas par gatavošanos, par labošanu un konsultācijām," saka Rucavas novada Rucavas pamatskolas direktore Liena Trumpika.
Bērnu skaits arī Rucavas novada pedagogiem krietni sitis pa kabatu. Rucavas novadā uz vienu skolotāju arī ir tikai trīs bērni. Tādējādi reformas rezultātā daži saņem pat par simts eiro mazāku algu nekā iepriekš. Pašvaldībai nosūtītā jaunā mērķdotācija bijusi tik neliela, ka par darbu labošanu un gatavošanos stundām atalgojumu vispār neviens nesaņem.
"Jā, mums ir klasēs no sešiem līdz deviņiem skolēniem. Lielākajā klasē ir desmit skolēni, un tā ir 1. klase šobrīd. Mums pietiek samaksāt par stundām skolotājam, bet viņš nevar pretendēt ne uz labošanu, ne gatavošanos, ne konsultācijām, jo tam naudas nepietiek.
30 stundu slodzi, kāda ir paredzēta, īstenībā mēs nevienam nodrošināt nevaram, un lielākai daļai skolas skolotāju salīdzinājumā ar pagājušo gadu, tagad nerunāsim par kalendāro gadu, par mācību gadu, dažam atšķirība bija pat mīnus 90 eiro," norāda Trumpika.
Līdzīgi situācijas raksturojumi nav tālu jāmeklē. Tā, piemēram, arī Zasas vidusskolas direktore Olita Spēka, sazvanīta saka – viņu gadījumā skolā nevaldot sajūsma par jauno atalgojumu.
"Nu bērnu ir tik, cik to bērnu ir. Laukos jau klasītes mums ir visas, nav mums tā, ka būtu apvienotās mūsu skolā, bet ietekmē bērnu skaits algu. Nu, protams, ka mēs gribētu, ka būtu kaut kā labāk, bet kā tieši? Skolotāji nāk uz darbu. Protams, viņos ir neapmierinātība, jo tā cerība bija, ka algas būs lielākas, bet palielinājās jau apjoms," viņa stāsta.
Pedagogi saredz nevienlīdzību starp reģioniem, taču ministrija algu formulu vēl nemainīs
Pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga saka, ka skolēnu brīvlaika nedēļā arodbiedrības padome tikusies ar Izglītības ministriju un pieprasījusi situācijas pārskatu, lai varētu izdarīt argumentētus labojumus, taču konkrētu atbildi neesot saņēmuši.
"Bija solījums gan no premjera, Ministru prezidenta puses, gan arī no nozares ministra puses, un arī Valsts prezidents ir medijiem paudis viedokli, ka pedagogu darba samaksas jaunie noteikumi būs pēc noteikta laika perioda jāpārskata tamdēļ, lai pārliecinātos par pilnībām vai nepilnībām, kas ir iestrādātas šajā jaunajā darba samaksas sistēmā un principos, kā šī samaksas sistēma veidojas.
Mēs jautājām, kad būs šis monitorings par jauno darba samaksas sistēmu un mērķdotāciju šo sadali? Tādu ļoti skaidru atbildi mēs ar konkrētiem datumiem nesaņēmām," norāda Vanaga.
Vanaga atgādina, ka vēl vasarā valdības koridoros ne reizi vien izskanējis ministrijas un premjera solījums nepieciešamības gadījumā algu formulu koriģēt. Arodbiedrība skolēnu skaita noteiktajā proporcijā nesaredz loģiku un vienlīdzību. Tā, piemēram, Rīgā noteikts augstākais skolēnu skaits, bet aprēķini gan rāda, ka Salaspilī, Ādažos un vēl citur Pierīgā patiesībā ir vairāk skolēnu uz pedagogu nekā Rīgā. Arodbiedrība tagad bažījas, vai korekcijas nesāks ieviest atkal vasarā, kad skolotājiem būs atvaļinājums. Tas nozīmētu, ka atkal jauno mācību gadu nāktos sākt pilnīgā neziņā par to, cik nopelnīs.
Modelis darbojas nepilnu mācību gadu, un tik īsā laikā izdarīt izmaiņas ministrija neplāno.
"Ja mēs runājam par skolotāju – skolēnu proporciju, tad jāsaka, ka pedagogu atalgojuma modelī tas ir tikai viens no kritērijiem, kā aprēķina to summu, kas kā mērķdotācija nonāk pašvaldībās.
Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija nav plānojusi pārskatīt tās septiņas novadu pašvaldībām noteiktās proporcijas. Ar to saprotot skolēnu vai skolotāju normēto bērnu proporciju. IZM nav plānojusi to pārskatīt," atklāj Evija Papule, Izglītības departamenta direktore.
Papule nenoliedz, ka, metodiku pārskatot, mērķdotācijas apjomi varētu pamatīgi variēt, tostarp palielināties. Tas ir veids, kā celt arī atalgojumu, bet tas neesot ministrijas pašmērķis.
"Jā, šobrīd vidējā proporcija ir 13,23 bērni uz vienu skolotāju. Tā ir valstī vidējā. Protams, ka septiņās novadu grupās, kādas mums šobrīd ir, mēs redzam, ka arī Rīgā neizpilda šo proporciju. Mums ir skolas, kur ir deviņi bērni uz vienu skolotāju, ja mēs rēķinām tikai par vienu matemātisko koeficientu, bet katrā gadījumā skolotāju atalgojuma risinājumi, lai skolotājiem nodrošinātu pilnu slodzi un tātad arī saņemt atbilstīgāku atalgojumu, viens no priekšnosacījumiem ir skolu tīkla sakārtošana," viņa atzīst.
Risinājumu redz bērnu virzīšanā uz pilsētu skolām
Pašvaldību savienība arī nav izslēgusi iespēju rast finansējumu bērniem no nabadzīgākām ģimenēm, kas migrētu uz skolām pilsētās. Bērniem varētu apmaksāt, piemēram, kopmītnes lielajās pilsētās vai nodrošināt stipendiju. Risinājumi tiek meklēti, un arī skolotāju arodbiedrība piekrīt, ka uzturēt mazās skolas ir krietni dārgs prieks.
"Negrozīsiet, tad negrozīsiet. Darbība jau notiek, bet naudiņu jau cilvēki nesaņem par darbu labošanu, domraksti, garie domraksti, pārbaudes darbi. Cik laika prasa vispār sastādīt to darbu, kur vēl izlabot viņu?" nosaka Nītaures vidusskolas direktors Māris Ķēniņš, uzzinot, ka uz proporcijas pārskatīšanu skolotāji pagaidām cerēt nevar.
Ministrija kopā ar izdevniecību „Jāņa sēta” tagad strādā pie pētījuma skolu tīkla kartes izveidošanai. Rezultāti pirmo reizi plašākai publikai varētu tikt atrādīti jau aprīlī. Paredzams, ka nākamajā rudenī sāksies sarunas ar pašvaldībām, balstoties uz pētījumā atklāto informāciju. Sākšot ar skolēnu skaita ziņā mazāk ietilpīgākajām vidusskolām, bet ņemšot vērā arī citus kritērijus, piemēram, cik tuvu ir nākamā vidusskola un cik tāls ceļš bērniem būtu jāmēro līdz tai. Ne mazāk svarīgs būšot arī vidusskolas potenciāls reģionā, raugoties, vai pašā reģionā vispār notiek kāda attīstība un vai tur dzimst bērni, nākamie skolēni. Turklāt ne mazāk svarīgi būs arī centralizēto eksāmenu rezultāti, ņemot vērā to, ka mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu izglītību ikvienam.
Jāsecina, ka skolēnu skaits izglītības iestādē nopietni ietekmē reālo atalgojumu, un, lai gan obligātā proporcija ir tikai viens no formulas elementiem, tas, iespējams, ir pats būtiskākais. Skolēnu skaits ir nepietiekams, no tā izriet arī nepilnās slodzes un galu galā rodas mazais finansējums.
Varētu šķist un ne reizi vien izskanējis, ka nevienlīdzīgā situācijā ir pedagogi novados, kuri iedzīvotāju migrācijas dēļ nesaņem tik lielas algas kā pilsētās. Šādu viedokli publiski nesen paudis arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns, norādot, ka skolotāji nedrīkstētu būt cietēji reformu rezultātā.
Tomēr, no otras puses, tāpat ir skaidrs, ka lielāks darba apjoms ir tiem skolotājiem, kuri pēc stundām labo trīsdesmit skolēnu klases pārbaudes darbus, gatavo olimpiādēm un vada vairākus zinātniski pētnieciskos darbus. Izglītības ministrija tieši ar naudas palīdzību iecerējusi situāciju risināt, un šajā procesā būs gan ieguvēji, gan zaudētāji. Skolas slēdzot, pašvaldībām un valstij rastos papildu finansējums citiem pedagogiem, jo bērni no mazajām skolām, kas pagaidām labprātīgi uz lielajām pilsētām vēl nedodas, to būs spiesti darīt. Aprēķinā noteiktā proporcija, protams, nav akmenī kalta, un ministrija pie tās pārskatīšanas sola atgriezties, iespējams, pēc gada vai vairākiem, kad skolu tīkla reforma būs nesusi kādus rezultātus.
