Dienas ziņas

Pieredzējušie uzņēmēji atbalsta jaunas idejas

Dienas ziņas

Valsts prezidenta vēlēšanas

Raimonds Vējonis kļūst par Latvijas Republikas prezidentu

Jaunais Latvijas Valsts prezidents - Raimonds Vējonis

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Pēc vairāk nekā astoņu stundu gara Saeimas balsojumu cikla Valsts prezidenta amatā ievēlēts aizsardzības ministrs, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) izvirzītais Raimonds Vējonis. "Par" prezidentu aizklātās vēlēšanās nobalsoja 55 Saeimas deputāti, "pret" - 42 . Paredzēts, ka Vējonis oficiāli amatā stāsies pēc svinīgā solījuma nodošanas 8.jūlijā. Vējoņa prioritāte prezidenta amatā būs valsts drošība.

Balsojums Saeimā piecās kārtās

Pirmajā kārtā, kurā piedalījās visi četri izvirzītie kandidāti, par Latvijas Reģionu apvienības (LRA) līderi Mārtiņu Bondaru nobalsoja septiņi deputāti, par “Saskaņas” kandidātu Sergeju Dolgopolovu balsoja 23 deputāti, par Nacionālās apvienības kandidātu, ES tiesas tiesnesi Egilu Levitu – 24, bet par ZZS kandidātu, aizsardzības ministru Raimondu Vējoni  – 34 deputāti.

Otrajā kārtā par Bondaru nobalsoja septiņi deputāti, par Dolgopolovu – 24, par Levitu – 23, par Vējoni – 34 deputāti, līdz ar to Bondars izstājās no cīņas. Viņš atzina -  ja viņš gaidītu šādu rezultātu, viņš nebūtu piedalījies vēlēšanās.  Viņš stāstīja, ka frakcijā pēc otrās kārtas noskaņojums ir tāds, ka “mums nevajag koalīcijas prezidentu, bet Latvijas prezidentu”, un vairāki citi LRA pārstāvji norādīja, ka “reģionāļi” turpmākajās kārtās neatbalstīs nevienu kandidātu. 

Trešajā kārtā par Raimondu Vējoni balsoja 35 deputāti, par Egilu Levitu balsoja 26, par Sergeju Dolgopolovu balsoja 23, un arī viņš izstājās no cīņas. Arī  “Saskaņa” paziņoja, ka visi 24 tās deputāti neatbalstīs nevienu no kandidātiem. 

Ceturtajā kārtā par Egilu Levitu nobalsoja 26 deputāti, bet par Raimondu Vējoni – 46. Kuluāros pieļauts, ka Vējoni atbalstīja arī “Saskaņas” deputāti, lai gan oficiāli tās līderi solīja, ka  frakcija neatbalstīs nevienu kandidātu.

Pēc ceturtās kārtas pēc koalīcijas deputātu lūguma izsludināts pusotru stundu garš pārtraukums, kura laikā notika politiķu konsultācijas. Šo konsultāciju laikā Nacionālās apvienības frakcija nolēma, ka neatbalstīs Vējoņa kandidatūru un gatava arī nākamajās vēlēšanās virzīt Levitu.

Tikmēr opozīcijas partijas “Saskaņas” politiķi apgalvoja, ka neatbalstīja Vējoni un neatbalstīs viņu arī pēdējā kārtā. Savukārt pirms pēdējās balsošanas kārtas Saeimā ieradusies premjere Laimdota Straujuma, un neoficiāli izskanējis, ka  ZZS izdevies atrast trūkstošās balsis Vējoņa ievēlēšanai.

Pilns trešdienas vēlēšanu dienas teksta tiešraides arhīvs te.

Uzruna tautai un prioritātes 

Priekšvēlēšanu debašu laikā Vējonim jau bija jāsagatavo uzruna tautai, ja būtu tāda nepieciešamība. Lūk, ko viņš teica 27.maijā: 

Vējonis atzina, ka viņa prioritātes vadmotīvs būs iekšējā un ārējā drošība, armijas un Zemessardzes, robežas stiprināšana un NATO spēku klātbūtnes stiprināšana reģionā. Tāpat prioritāte būs ekonomiskā drošība, kas garantē stabilitāti un attīstību, stabila un prognozējama nodokļu politika un arī sociālā drošība, ienākumu izlīdzināšana un nevienlīdzības mazināšana.

Raimonda Vējoņa biogrāfija un politiskā darbība

CV (LETA)

Personas dati, ģimenes stāvoklis

dzimis 1966.gada 15.jūnijā Pleskavas apgabalā, Krievijā

dzīves vieta - Ogres novads

bērni: 2 dēli

1984. - Madonas 1.vidusskola, vidējā izglītība

1989.- Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāte, biologs, bioloģijas un ķīmijas skolotājs

1994.- Tamperes Tehniskā universitāte, Vides un ūdens inženieru institūts, Somija, ūdens un vides pārvaldība

1995.- Latvijas Universitāte, bioloģijas zinātņu maģistra grāds

 

Karjera

1987-1989.- strādājis par bioloģijas skolotāju Madonas 1.vidusskolā

1989-1996.- Madonas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks

1990-1993.- Madonas pilsētas domes deputāts

1994- beidzis Tamperes Tehniskās universitātes Ūdens un vides inženierijas institūtu un Tallinas universitātes Vides inženierijas departamentu, iegūstot ekologa specialitāti ūdens un vides vadībā

1996-2002.11. Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors

1997-1998 Skultes ostas valdes loceklis

1997-2002.11. bezpeļņas SIA "Getliņi Eko" valsts pārstāvis

2000-2002.11. Skultes ostas valdes loceklis

2002.10.- Zaļo un Zemnieku savienība izvirzījusi vides ministra amatam

2002.11.- Saeima apstiprinājusi par vides ministru E.Repšes valdībā

2004.3.- Saeima apstiprinājusi par vides ministru I.Emša veidotajā valdībā

2004.6.- kandidējis Eiropas Parlamenta vēlēšanās no "Zaļo un Zemnieku savienības" saraksta

2004.12.- vides ministrs A.Kalvīša valdībā

2006.10.- kandidējis 9. Saeimas vēlēšanās no "Zaļo un Zemnieku savienības" saraksta

2006.10.- ievēlēts par 9.Saeimas deputātu

2006.11.- Saeima apstiprinājusi par vides ministru A.Kalvīša valdībā

2007.12.20.- apstiprināts par vides ministru I.Godmaņa valdībā

2009.3.- Latvijas Zaļās partijas (LZP) valde izvirzījusi kā kandidātu Rīgas mēra amatam

2009.3.12.- apstiprināts par vides ministru V.Dombrovska valdībā

2010.10.- kandidējis 10.Saeimas vēlēšanās no " Zaļo un Zemnieku savienības"  saraksta

2010.10.- ievēlēts par 10.Saeimas deputātu 

2010.11.- izvirzīts ministra amatam apvienotajā Vides un reģionālās attīstības ministrijā

2010.11.3. - līdz apvienotās Vides un reģionālās attīstības ministrijas izveidošanas apstiprināts par vides ministru Valda Dombrovska valdībā

2011.9.- kandidējis 11.Saeimas vēlēšanās no " Zaļo un Zemnieku savienības"  saraksta

2011.10.- ievēlēts par 11.Saeimas deputātu  no " Zaļo un Zemnieku savienības"  saraksta

2014.1. - apstiprināts par aizsardzības ministru Laimdotas Straujumas (V) valdībā. (Iepriekšējais premjers Valdis Dombrovskis atkāpās no amata norādot, ka tādā veidā uzņemas politisko atbildību par traģēdiju Zolitūdē, kad, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus)

2014.10. - kandidējis 12. Saeimas vēlēšanās no partijas "Zaļo un Zemnieku savienība" saraksta; ievēlēts

2014.11. - apstiprināts Aizsardzības ministra amatā 12. Saeimā Laimdotas Straujumas valdībā

Politiskā un sabiedriskā darbība

2003.2.- ievēlēts par Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāju

2009.9. -  kļuvis par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadītāju

uz 2010.7.- Latvijas Zaļā partija, līdzpriekšsēdētājs; Politisko partiju apvienība Zaļo un Zemnieku savienība, valdes priekšsēdētājs

2012.5. - pārstraucis pildīt ZZS valdes priekšsēdētāja pienākumus, rotācijas kārtībā amatu nododot atvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāja vietniekam Uldim Augulim

uz 2014.10. - Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs; Zaļo un zemnieku savienības valdes loceklis

 

Pirmais zaļais prezidents Eiropā – tā Raimonda Vējoņa (48) nākotni redz viņa partijas biedri no Latvijas Zaļās partijas. Pirms pusotra gada viņš negaidīti kļuva par aizsardzības ministru, un rādās, ka šajā amatā Vējonis ir kļuvis pārliecinātāks un guvis lielāku cīņassparu.

Lasīt vairāk

Vējoņa uzskati 

Partnerattiecību regulējums -  pamatvērtība ir ģimene, kas ir savienība starp vīrieti un sievieti, taču būtu gatavs atbalstīt partnerattiecības.

Bēgļi no Ziemeļāfrikas -  neatbalsta bēgļu kvotas, jo kvotēšana nerisina jautājumu.

Tautas vēlēts prezidents - šo iniciatīvu nevirzīs, jo, viņaprāt, „mēs neesam gatavi šādai prezidenta izvēlei, varam ievēlēt cilvēku, kas populārs, bet ne vienmēr analizējam programmas, ko piedāvā partijas vai cilvēki”.

Prezidenta pilnvaras: Būtu jādod lielākas iespējas valdības veidošanas procesā - iespēja pateikt "jā" vai "nē" par kādiem ministriem. 

Resursi jākoncentrē centros vai jāizkliedē: Sola veidot stratēģiskās analīzes komisiju, kurā būtu eksperti, kas sagatavotu vīziju, kā attīstīt izglītību vai jebkuru citu jomu. Un tad, ņemot vērā šos ekspertu ieteikumus, viņš iniciētu šos risinājumus valdībai vai Saeimai.

Valsts ekonomikas uzlabošana:  Valdība bieži mainot nodokļus, tāpēc prezidentam ir iespēja iejaukties šajā procesā un to nepieļaut.

Termiņuzturēšanās atļaujas:  Programma ir jāturpina, iespējams, pārskatot, ko tieši vēlas piesaistīt un uz kādiem noteikumiem.

Sankcijas pret Krieviju: Ja situācija Ukrainā nemainās uz labo pusi, un, ja neievēro Minskas 2. vienošanos, tad runāt par sankciju mīkstināšanu ir pāragri. Ja Ukrainas krīze turpinās, varētu domāt par sankciju pastiprināšanu, lai gan Latvijas ekonomiskās interesēs būtu ciešāka ekonomiskā sadarbība.

Krievijas propagandas telekanāli Latvijā: Neatbalsta ideju tos ierobežot. Mūsdienās kaut ko tādu aizliegt nebūtu iespējami un vajadzīgi.

Prioritātes ārpolitikā: Viedoklim jābūt vienotam visām augstākajām amatpersonām. Jāsabalansē Rietumi un Austrumi, lai prezidents būtu pārstāvēts ne tikai Vidusāzijā, bet arī Rietumos. Jāstrādā arī Āzijas virzienā: Ķīna, Japāna, arābu valstis. Viens no pamatuzdevumiem - investīciju piesaistīšana Latvijai. Jāstrādā arī pie tā, lai Latvija pasaulē būtu pazīstama kā zaļākā valsts.

Sabiedrības saliedēšana: Prezidentam ir jābūt starpniekam starp sabiedrību un politiķiem, VP kanceleja var nākt ar priekšlikumiem, kā atrisināt kādas problēmas. Mazākumtautību komisija varētu nākt un sniegt prezidentam padomus, kas darāms sabiedrības saliedēšanā.

Prezidenta amata kandidāta Vējoņa CV īsumā:

Vējoņa CV audio: 

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Latvijas valsts pastāvēšanas 97 gados šīs bija 12. prezidenta vēlēšanas. Pirmās notika 1922.gadā, kad prezidenta amatu ieņēma Jānis Čakste.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti