“Ir iesaistīti vairāki tūkstoši cilvēku, viņu idejas, viņu priekšstati par to, kādai jābūt Latvijas valsts simtgadei,” tā par Latvijas simtgades svinību sagatavošanu saka kultūras ministre Dace Melbārde.
Divu gadu garumā ir noticis darbs pie Latvijas simtgades svētku plāna veidošanas, tajā iesaistītas dažādas institūcijas no pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un sabiedrības pārstāvji. Latvijas valsts simtgades svinības norisināsies piecu gadu garumā, simboliski iezīmējot vēsturiski Latvijas valsts veidošanās notikumus. Svētki sākas šogad ar Latgales kongresa simtgadi, stāsta Kultūras ministre Dace Melbārde:
''Kas ir galvenais Latgales kongresa mērķis? Mēs runājam par kopīgo Latvijas valsts simtgades ietvaru, tad šajā ietvarā ir ļoti būtiski stāstīt par šo īpašo Latgales ceļu Latvijas valsts veidošanā, arī Latvijas tagadnē un droši vien nākotnē, runāt par Latgales daudzšķautnaino identitāti, kultūras daudzveidību, vērtībām, īpašu uzmanību veltīt latgaliešu kultūrai, latgaliešu valodai.
Mēs ceram, ka ar Latgales kongresa palīdzību mēs padziļināsim izpratni par latgaliešu kultūras un valodas īpašās attīstības ceļa nozīmi, perspektīvām ne tikai pašu latgaliešu vidū, bet Latvijā un arī starptautiski.''
Latgales kongresa simtgades svētku programmu veidoja Latgales kongresa darba grupa. Tai salīdzinoši nesen pievienojās režisors Viesturs Kairišs, kurš uzskata, ka līdz tam nebija pareizi salikti uzsvari uz būtiskāko.
''Protams, ka es pieslēdzos ļoti vēlu šai sadaļai, tagad man ir svarīgi, lai notiek tā, kā, manuprāt, tam vajadzētu būt, līdz ar to tas akcents, ka tiek rīkots kongress un tas sauksies Latgales Simtgades kongress, tagad svarīgi visu, tai skaitā materiālo un enerģētisko bāzi, virzīt tikai vienā virzienā, lai latgaliešu kultūrai iedotu kārtīgu grūdienu,” saka Kairišs.
Viesturs Kairišs uzskata, ka galvenajam akcentam jābūt uz kongresu un idejām par to, kā Latgales reģionam attīstīties, kā saglabāt savu identitāti:
“Manuprāt, te jārīko atkal kongress pēc simts gadiem, pēc simts vientulības gadiem, un jāvirzās uz priekšu. Šobrīd es ceru, ka panācām, ka tas ir galvenais visa šī pasākuma akcents - Latgales Simtgades kongress, nevis vienkārši svinības par godu naudas izšķiešanai.”
5.maijā tiks atklāts piemineklis par godu Latgales kongresam. Pēc tā sāksies Latgales Simtgades kongresa plenārsēde, kurā tiks skatīti jautājumi par izglītību, kultūru, valodu, ekonomiku.
Stāsta Latgaliešu kultūras biedrības pārstāve Ilga Šuplinska:
“1917. gada kongress pieņēma lēmumus, un šoreiz kongress pievērsīs uzmanību tieši tam, kas ir jāizdara, lai tie lēmumi, kas tika vēsturiski pieņemti, simt gadu garumā nav iedarbināti, - lai tie šajā brīdī sāktu darboties. Tikai tie, kas reģistrēsies kongresā, ņems dalību balsošanā, kur beigās tiks pieņems dokuments, iespējams, pat likumprojektā veidā, kas skatīs pamatakcentus izglītības, kultūras un reģiona attīstības politikā.”
Beidzoties pirmās dienas kongresa plenārsēdei, sāksies pasākums - Latgaliešu nakts, kas ilgs līdz pat nākamās dienas kongresa plenārsēdei.
''Nepārtraukti līdz otrās kongresa dienas rītam, pulksten desmitiem skan latgaliski dažāda veida mūzika, dzeja un proza, vērsta uz visdažādāko auditoriju. Tieši vizuālajā tēlā Viesturs Kairišs iecerējis nedaudz imitēt 1917.gada kongresa atmosfēru. Pamatā saukļi: “Dievs svētī Latgali, Dievs svētki Latviju, brīva Latgale brīvā Latvijā,” ieceri klāsta Šuplinska.
Šī gada maija sākumā plānotais Latgales Simtgades kongress ir viens no galvenajiem Latvijas simtgades atklāšanas notikumiem, uzsākot turpat vai 40 lielāku un mazāku pasākumu virkni, kas ar koncertiem, izstādēm, mākslas jaundarbiem, ozolu stādīšanu un dažādām citām aktivitātēm šogad valsts simtgades svinības iezīmēs Latgalē. Kopumā simtgades svētku programma veidota ar domu, lai svētku sajūta ieiet katrā mājā un lai Latvijas jubileja ir kā ikviena iedzīvotāja personīgā dzimšanas diena.
