Tiesa, no mediju puses izskan viedoklis, ka, pirms mainīt sabiedrisko mediju finansēšanas modeli, būtu nepieciešams vienoties par to, kādi ir sabiedriskajiem medijiem izvirzāmie mērķi un attīstības virziens.
Atteikties no reklāmām sabiedriskajos medijos, vienlaikus padarot tos efektīvākus un sabiedrības interesēm atbilstošākus – šādu mērķi sev izvirzījusi Saeimā izveidota darba grupa, kuras viens no galvenajiem iniciatoriem deputāts Artuss Kaimiņš (Latvijas Reģionu apvienība).
Šobrīd gan deputātiem nav priekšstata par to, kā tieši būtu jāizskatās Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai pēc pārmaiņu īstenošanas, tomēr Kaimiņš neslēpa, ka joprojām apšauba jauniešu radiostacijas „Pieci.lv” efektivitāti un plāno jautājumu par radiostacijas nākotni diskutēt arī šajā darba grupā. „Šī darba grupa ir mana iniciatīva un tā būs platforma un forums, kur runās par šo neizdarību – par to, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda un „basta”! Viss!” sacīja Kaimiņš.
Tiesa, pieaicinātie mediju organizāciju un komercmediju pārstāvji deputātus aicināja sākotnēji vienoties par jau konkrētākām iecerēm sabiedrisko mediju attīstībai, apzināt labākos sabiedrisko mediju finansēšanas modeļus kaimiņvalstīs un tikai tad lemt par to, kā sabiedriskie mediji būtu finansējami. „Kurš ir teicis, ka sabiedriskajā medijā ir jābūt septiņiem kanāliem? Varbūt trīs, četri, divi vai desmit, bet efektīvi un ar jēgu – jēgpilni, kvalitatīvi. Pateiksim, ka varbūt vajag divus, trīs stiprus televīzijas kanālus, divus, trīs stiprus radio kanālus, vienu interneta platformu. Tad mēs redzēsim, cik tas maksā, tad mēs redzēsim, kādi ir kompensācijas mehānismi un attīstīt iztrūkstošo,” atzīmēja Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka.
Savukārt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis, par radio nozari atbildīgais Dainis Mjartāns pievērsa uzmanību, ka, pieņemot lēmumu par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, nekavējoties ir jābūt arī risinājumam, kā finansēt iztrūkstošos ieņēmumus. „Lēmumu par to, vai Latvijas Radio un Latvijas Televīzija izies no reklāmas tirgus, pieņems padome. Bet ir pilnīgi skaidrs, ja nebūs kompensācijas mehānismu (..) un nebūs ieguldījumu Latvijas Radio attīstībā, tad mēs vispār nevaram runāt par iziešanu no reklāmas tirgus,” teica Mjartāns.
Savukārt deputāts Valters Dambe, kurš bija vienīgais koalīcijas deputāts darba grupas sēdē, norādīja, ka, ja darba grupas izstrādātais redzējums saistībā ar Latvijas Radio iziešanu no reklāmas tirgus gūs komisijas atbalstu, tad jārēķinās, ka varētu runāt par nepieciešamo finanšu līdzekļu piešķiršanu 2018. vai 2019.gadā, nevis 2016.gadā.
Sabiedrisko mediju darbības un finansēšanas mehānismu plānošanai izveidotā deputātu darba grupa plāno nākt klajā ar konkrētākiem priekšlikumiem līdz 21.jūnijam.
