Ludzas ģimnāzijas 2.a klases skolotāja Ineta Misāne, latviešu valodas stundā iepazīstināja kaimiņu novadu kolēģus ar savu mācību stilu. Kā noturēt sākumskolas audzēkņa uzmanību visu stundu, vienlaikus rakstīt, lasīt, domāt un aktīvi līdzdarboties stundā? Tas nav viegli atzīst pedagogi. Skolēnu ir daudz, bet skolotājs ir tikai viens.
„Galvenais mērķis ir pieredzes apmaiņa. Kopš brīža Ludza Ciblas un Zilupes kolēģi nav vienā novadā, mums ir izveidojusies tradīcija priekšmetu skolotājiem satikties, dalīties pieredzē un dalīties domu graudu pieredzē ko varam izmantot darbā (..) jo katrs bērnu grib būt sadzirdēts, un visas šīs vēlmes ir vienlaicīgi, tāpēc ļoti būtu labi, ja katram skolotājam būtu savs palīgs, lai nebūtu jāgaida, kad skolotājs pienāk tieši pie viņa, jo uzreiz visiem pienākt un palīdzēt nevar,” saka Ludzas pilsētas ģimnāzijas direktore Dzirda Dukšte
Skolotāja palīgs it sevišķi nepieciešams pamatskolās, jo mazajam pirmklasniekam sākot mācības skolā, pielāgošanās laiks katram ir atšķirīgs. Kā otru problēmu, ko saskata sākumskolu pedagogi ir jaunās tehnoloģijas, kas strauji ienāk mācību procesā, taču ne katra skola spēj iegādāties jaunākos datorus un interaktīvas tāfeles.
„Es izvēlējos latviešu valodu. Skolotāja izmantoja jaunākas metodes, arī interaktīvo tāfeli. Skolotāja var lepoties, ka viņai ir plaša materiālu krājums (..) mums ir tikai viena interaktīvā tāfele,” atzīst Pušmucovas pamatskolas skolotāja Ilona Malaka.
„Ne visās skolas ir pieejama interaktīvā tāfele. Jā, pie mums ir pieejama interkatīvā tāfele, bet ne pamatskola, tikai lielākajās klasēs, bet tas, ka metodes ir tās pašas ir tikai savādāki paņēmienu ar ko strādā skolotāji, tā pati pašvērtēšana. Tas ir nenoliedzami vajadzīgs process,” klāsta Inita Čežika no Zilupes.
Tomēr Ludzas novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes izglītības metodiķe Jolanta Stroganova pauž, ka nav vajadzīgs katrā stundā izmantot interaktīvo tāfeli. „Es domāju nekad nebūs tā ka katrā mācību stundā skolotājs izmantos interaktīvo tāfeli. Un tas arī nav vajadzīgs, ir vajadzīga dzīvā saskaņa,” saka Stroganova.
Lai tiktu ieviests viss nepieciešamais interaktīvās mācību vides ieviešanai, lauku skolām ir jāgādā pašām. Tāpēc turpināt sadarbību starp novadu pedagogiem, iepazīt jaunas mācību metodes – pirmsskolas skolotāji uzskata par galveno nepieciešamību, lai lauku skolēniem sniegtu līdzvērtīgu izglītības līmeni.
