Izglītības ministrijā gan uzsver - ja pašvaldība uzskata, ka skola ar ļoti mazu skolēnu skaitu ir nepieciešama, tā izglītības iestādi varēs uzturēt par saviem līdzekļiem.
Noteikt minimālo skolēnu skaitu ministriju mudinājuši centralizēto eksāmenu rezultāti un starptautiski pētījumi. Tajos secināts, ka skolās, kurās ir maz skolēnu, to zināšanas ir krietni sliktākas.
Izglītības ministres padomnieks Kaspars Bērziņš norādīja, ka 80 skolās eksāmenu kārtotāju skaits nesasniedza pat 10 skolēnu robežu. Līdz ar to šajās skolās varētu būt grūtības ar jaunu klašu atvēršanu.
"Nav tā, ka tiks slēgtas 80 skolas. Tas, ko teicu - ka 80 skolās šogad, pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, mazāk nekā desmit skolēni ir kārtojuši šos centralizētos eksāmenus," klāstīja Bērziņš.
Viņš norādīja, ka viens no izglītības politikas mērķiem ir vidusskolā nodrošināt kvalitatīvu izglītību. Tas savukārt prasa daudz resursu, piemēram, fizikas kabineta iekārtošana vien prasa ap 50 000 eiro, ķīmijas kabineta - ap 15 000 eiro.
"Lai to varētu nodrošināt, mēs to nevaram darīt pavisam mazās skoliņās. Tāpēc jau ilgāku laiku ir bijis reformu plāns - no 2016.gada plānojam ieviest ierobežojumus jaunas klases atvēršanai.
10.klasi no 2016.gada varēs atvērt, ja būs vismaz 14 skolēni lauku skolās, 18 skolēni - pilsētas skolās un 22 skolēni - republikas pilsētu skolās," teica Bērziņš.
Pagaidām nav zināms, kad noteikumus par minimālo skolēnu skaitu varētu skatīt valdībā, taču tas būs pēc tam, kad valdībā tiks apstiprināts jaunais pedagogu darba samaksas modelis.
