Viņa kā piemēru minēja 7.klasi. Šajā klasē jauniešiem mācības izpaudīsies kā tematu apgūšana, kas noritēs nevis 40 minūtes, bet gan ilgāku laiku, fiziski visu laiku nemainot klases telpas.
Turklāt darbs bieži noritēs grupās, kurās jauniešiem vajadzēs kopā atrisināt dažādus jautājumus. Tādējādi dienas laikā jaunieši padziļināti būs strādājuši ar dažiem tematiem.
Viņu papildināja Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ineta Upeniece, sakot, ka jaunā veida mācību stundās jauniešus stimulēs apgūt dažādas kompetences un prasmes. Kompetenču vidū būs, piemēram, inženiera kompetence, valodas un radošās izpausmes kompetence, veselības, tostarp fiziskās veselības kompetence. Savukārt prasmju vidū – kritiskā domāšana, kā arī saziņa un sadarbība.
Lai arī citi diskusijas dalībnieki atzina, ka pārmaiņas ir nepieciešamas, tomēr viņi izteica gan neizpratni par to, kāpēc ziņu un informācijas par tik fundamentālām izmaiņām mācību programmā jau 2018.gada rudenī ir tik maz, gan bažas par to, vai skolotāji pārmaiņām ir gatavi.
Biedrības «Vecāki par izglītību» pārstāve Silvija Titova-Meija pauda, ka ministrijas vīzija ir interesanta, taču „mēs nesaprotam, kas tas būs”.
„Mēs nesaprotam, kādēļ ir tāds noslēpumainības plīvurs,” viņa sacīja.
Savukārt kustības «Iespējamā misija» direktors Kārlis Andersons izskanējušās idejas nosauca par labām, taču ne līdz galam izstrādātām. Piemēram, kā fiziski izskatīsies jaunā klase.
Diskusijā vairākkārt izskanēja rūpes par to, vai skolotāji nepilnajos divos gados, kas palikuši līdz reformu realizācijai, būs gatavi pārmaiņām.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības eksperte izglītības jautājumos Irina Avdejeva norādīja, ka skolotāji šobrīd nezina, kā būs jāstrādā, kāda fiziski izskatīsies klase un kuri mācību priekšmeti būs likvidējamo sarakstā. Gulbenes vidusskolas direktors Aivars Mednis piezīmēja, ka skolotāji noteikti centīsies mainīt darba principus un pielāgoties jaunajām prasībām, tomēr viņš nezina, vai pedagogiem tas izdosies.
Latvijas Universitātes profesore, psiholoģe Sandra Sebre kā lielu izaicinājumu skolotājiem minēja faktu, ka viņiem vajadzēs pieņemt situāciju, ka ne vienmēr klasē viņi būs visgudrākie. „Tas ir kā pārlikt monētu uz otru pusi,” teica Sebre.
Vēstīts, ka plašas diskusijas sabiedrībā izraisījusi IZM iecere noteikt skolas gaitu sākšanu sešu gadu vecumā.
Tiesa, kā ziņots, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) apturējis IZM ieceri 27.septembrī virzīt Ministru kabinetā apstiprināšanai likumprojektu, kas paredz sākt skolas gaitas bērniem jau no sešu gadu vecuma 2018. gadā. Apturēt tā virzību aicināja Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrība un arī Skolu vadītāju asociācija, kas uzsver: “Mēs neesam pret reformām, bet pret veidu, kā tās tiek īstenotas!”.
Ekspertu viedokļi par bērnu sūtīšanu skolā no sešu gadu vecuma ir krasi atšķirīgi. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība"), kurš šo ideju aizstāv, arī bilst, ka bērnu došanās skolā sešu gadu vecumā būs sociālekonomiski labvēlīga.
