Finansējumu savu audzēkņu uzturēšanai, tostarp, ēdināšanai un skološanai, bērnunami saņem no pašvaldības. Bet, ja bērnu nosūta uz internātskolu, mācības un uzturēšanos tajā apmaksā valsts. Tomēr bērna uzturēšanai piešķirtais pašvaldības finansējums tāpēc netiek samazināts.
Tiesībsargs jau iepriekš norādīja, ka šāda kārtība sekmē to, ka bērnunama vadībai lemt par audzēkņu sūtīšanu internātskolā ir finansiāli izdevīgi, jo var ietaupīt daļu bērnu uzturēšanai piešķirto līdzekļu.
Arī Izglītības un zinātnes ministrijā norāda – lai arī visbiežāk parastajām internātskolām turpat blakus ir arī vispārizglītojošās skolas, bērnunamu bērni nereti nonāk tieši internātskolās.
“Piemēram, Aglonas internātskolā, kur ir kopumā 84 izglītojamie, ir 12 bērni bāreņi, Aglonas vidusskolā, kas atrodas pārsimt metru attālumā, ir pieci bāreņi. Par tiem 12 Aglonas pašvaldība saņem ievērojamu summu. Bet par tiem 5, kas ir vidusskolā, nē,” norāda Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone.
Šis ir tikai viens no aspektiem, kāpēc Izglītības ministrija plāno no nākamā gada sākuma internātskolu uzturēšanu nodot pašvaldību ziņā
“Lai bērns saņemtu atbalstu, bet lai tas būtu centrēts uz bērnu, nevis izmantots nelietderīgi iestāžu eksistēšanai, tādu vai citādu iestāžu eksistēšanai,” saka Jansone.
Tas gan attieksies tikai uz parastajām internātskolām, Latvijā tādu ir 15. Krietni vairāk – 59 - ir speciālās internātskolas, kurās mācās bērni ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem. Šīs skolas valsts turpinās finansēt.
Tiesa, jautājums, vai tik daudz bērniem tiešām būtu jāizglītojas speciālajās internātskolās. Piemēram, Pelču speciālajā internātpamatskolā – attīstības centrā, mācās teju 200 skolēnu.
“Tikai trešdaļai – 63 skolēniem – mums ir invaliditāte, pārējie visi, kad skola ir beigusies, absolvēta, viņi tiek sabiedrībā, un arī darba tirgū kā pilntiesīgi cilvēki uzņemti,” atklāj Pelču internāta direktore Ināra Oļena.
Direktore gan uzsver, ka arī pārējiem ir garīga rakstura traucējumi, visbiežāk, nopietnas uzvedības problēmas. Bet ministrijā norāda – arī šādus bērnus varētu vest uz parastām skolām, izstrādājot speciālu mācību programmu. Ministrija skolām par katru šādu bērnu piešķir papildu līdzekļus.
“Ja skolā šāda programma ir, tad bērni no bērnunama, kam tāda ir nepieciešama, var pilnīgi noteikti šajā skolā mācīties un saņemt visu atbalstu, kas nepieciešams. Savukārt, ja skolai tādas programmas nav, bet atnāk bērni kaut vai no bērnunama, tad skola šādu programmu var izstrādāt, licencēt, saņemt par to papildu finansējumu un nodrošināt atbalstu bērnam,” uzsver Jansone.
Informācija par to, cik īsti bērnunama bērnu mācās internātskolās, ir dažāda. Tiesībsarga ziņojumā teikts, ka pēc bērnunamu sniegtās informācijas tādu ir kopumā 288, no kuriem vairāk nekā divas trešdaļas internātskolā paliek pa nakti. Pašas internātskolas nosauc pat lielākus skaitļus, norādot – tajās mācās 344 bērnunamu audzēkņi, bet iespēju palikt pa nakti izmanto 233 no šiem bērniem.
