Pusdiena

«Charlie Hebdo» slaktiņa otro gadadienu žurnāls sagaida ar melno humoru

Pusdiena

Lielbritānijā gan slavē, gan peļ Rodžersa negaidīto atkāpšanos no vēstnieka ES amata

Izglītības ministrija: RPIVA reorganizēšana būs signāls citām augstskolām

Izglītības ministrija: RPIVA reorganizēšana būs signāls citām augstskolām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) reorganizēšana būs signāls citām augstskolām, norāda Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). 

Taču galīgais lēmums šajā jautājumā būs jāpieņem valdībai. To uzsver arī akadēmijā, norādot, ka paziņojums par tās slēgšanu ir klaji maldinošs un atgādina apzinātu nomelnošanas kampaņu augstskolas reputācijas graušanai. Lai RPIVA pievienotu Latvijas Universitātei (LU), ir vajadzīgs arī Augstākās izglītības padomes atzinums.

Reorganizēšanas gadījumā akadēmijas filiālēs studējošajiem būs iespēja turpināt studijas LU neklātienē vai arī kādā no reģionālajām augstskolām atbilstoši savam profilam.

IZM: Signāls pārējām augstskolām

"To var vērtēt kā signālu, ka rūpīgi jāseko studiju kvalitātei, nevis, tā teikt, jāīsteno apmaiņa – diploms pret naudu," stāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece, norādot - LU ir labāka materiāltehniskā bāze nekā RPIVA, labāks pētniecības līmenis pedagoģijas jomā un atbilstošs akadēmiskais personāls.

Pašlaik Latvijas augstākās izglītības sektors ir diezgan sadrumstalots, norāda ministrijā. Latvijā ir gandrīz tikpat liels augstskolu skaits kā Somijā vai Dānijā, bet šajās valstīs ir divreiz lielāks iedzīvotāju skaits. No resursu izmantošanas viedokļa šāda sadrumstalotība neesot laba.

"Nav laba arī no tāda viedokļa, ka pasniedzējs, piemēram, strādā vairākās augstskolās vienlaicīgi - gan tur lasa lekciju, gan vēl citur lasa lekcijas un tā tālāk. Sanāk, ka valsts investē identiskās vai stipri līdzīgās studiju programmās vismaz divās dažādās vietās. Tā nav racionāla resursu izmantošana. Mums pilnīgi noteikti jāīsteno reformas šajā jomā un jākonsolidē augstākās izglītības sektors.

Šādām reformām jau vairākas valstis ir izgājušas cauri un, protams, īstermiņā tas rada neērtības, bet ilgtermiņā ieguvēji ir studējošie un ieguvums ir studiju kvalitātes ziņā," uzskata IZM pārstāve.

Intervijā Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") arī norādīja, ka iespējamā augstskolu apvienošana dos rezultātus gan kvalitatīvi, gan finansiāli.

Vajadzīgs Augstākās izglītības padomes atzinums

Reorganizāciju plānots pabeigt līdz šī gada augustam. Lai to īstenotu, vajadzīgs arī Augstākās izglītības padomes atzinums. Šobrīd padomē gaida ministrijas rīkojuma projektu par RPIVA reorganizāciju un pievienošanu LU. Tad padomei būs jāsniedz savs atzinums, kuru pievienos dokumentiem iesniegšanai Ministru kabinetā, norāda tās priekšsēdētājs Jānis Vētra.

"Lai šo atzinumu sagatavotu, mēs noteikti organizēsim vienu no Augstākās Izglītības padomes sēdēm, kurā uzaicināsim pārstāvjus gan no Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas, gan no Latvijas Universitātes un, protams, Izglītības un zinātnes ministrijas, lai izvērtētu šādas ieceres un pieņemtā lēmuma atbilstību ne tikai augstākās izglītības kā sistēmas attīstības vajadzībām, bet, protams, arī mācībspēku, studējošo un arī ļoti svarīgi tieši pedagoģijas speciālistu sagatavošanas interesēm," sacīja Vētra.

Lēmumu padomē pieņem balsojot. Vētra norāda, ka akadēmija ir viena no pieredzes bagātākajām pedagogu sagatavošanā, ar labām tradīcijām, profesionāla augstākās izglītības iestāde, kas tieši orientēta uz dažādu skolotāju sagatavošanu. Līdz ar to lēmuma pieņemšana par reorganizāciju būšot īpaši atbildīga, norāda Vētra.

Lēmums būs jāpieņem šī mēneša laikā. Šobrīd ministrijā nevar pateikt, kas notiks, ja Augstākās izglītības padome neatbalstīs reorganizēšanu.

Varēs turpināt studijas citās augstskolās

Jautāta, kas notiks ar akadēmijas filiāļu studentiem, ja lēmumu par tās pievienošanu LU atbalstīs, IZM pārstāve Laipniece norāda:

"Filiālēm diemžēl it sevišķi bija bažas par studiju kvalitāti. Un filiālēs studējošajiem būs iespēja turpināt studijas vai nu Latvijas Universitātē neklātienē, vai izvēlēties turpināt studijas kādā no reģionālajām augstskolām atbilstoši savam profilam, jo tur ir neklātienes studenti filiālēs. Tātad viņi var turpināt studijas vai nu Liepājas Universitātē, kur ir pedagoģijas studiju programmas, Vidzemes Augstskolā, Daugavpils Universitātē, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā vai arī Ventspils Augstskolā, kā arī neklātienē Latvijas Universitātē vai, piemēram, Banku augstskolā vai Rīgas Tehniskajā universitātē."

RPIVA tikmēr jau ir sākusies studējošo ziemas uzņemšana. Akadēmijā uzskata, ka ministrija ar šādu paziņojumu tracina topošos un esošos augstskolas studentus, pasniedzējus visās Latvijas novadu pašvaldībās, kuru iedzīvotājiem ir iespēja apgūt profesiju RPIVA filiālēs.

Eksperti: Tas ir pareizs solis

Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" 4.janvārī sacīja, ka šis ir vajadzīgs, taču novēlots process. Viņaprāt, virziens ir pareizs, taču trūkst diskusiju par to, kā augstskolu reorganizācija notiks.

Ķīlis uzskata, ka Augstākās izglītības padomei (AIP) vajadzētu būt plānam, kā augstskolu reorganizācijām Latvijā ir jānotiek. RPIVA šajā ziņā varētu kalpot kā pilotprojekts.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
 

Izglītības politikas eksperte Marija Golubeva norāda, ka kopumā augstskolu skaita samazināšana ir obligāts nosacījums studiju kvalitātes uzlabošanai. Lai piesaistītu izcilus speciālistus, viņiem ir atbilstoši jāmaksā, bet privātās augstskolas to lielākoties nespēj atļauties.

"Un tas nozīmē, ka mēs samierināmies ar to, ka cilvēki, kas nevar atrast citur darbu, strādā augstskolās. Protams, ka tas nav vienmēr un visur. (..)

Protams, lieliski zinātnieki strādā augstskolās, bet tas nav vairākums. Vairākumam nav pietiekami publikāciju labos žurnālos, vairumam nav reputācijas ārzemēs. Ja mēs gribam pienācīgu līmeni savās augstskolās, protams, ir jāsamazina viņu skaits. Citādāk, tas nav iespējams," vērtēja Golubeva.

Pēc IZM datiem Latvijā pašlaik ir 30 augstskolas – 17 valsts augstskolas, tajā skaitā sešas universitātes un 13 privātās augstskolas. Pieskaitot koledžas, kopējais augstākās izglītības iestāžu skaits sasniedz 56.

Tikmēr Somijā ir 39 augstskolas, bet Dānijā 34. Salīdzinoši – abās minētajās valstīs ir vairāk nekā divas reizes lielāks iedzīvotāju skaits. Tikmēr Lietuva, kurā ir 14 valsts universitātes, līdz 2025. gadam plānojusi to skaitu samazināt līdz piecām.

Latvijas IZM gan nenosauc konkrētu plānu augstskolu skaita mazināšanai.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti