Anete Biķe ir pašreizējā sasaukuma Jauniešu Saeimas aktīviste. Anete ir 11. klases skolniece Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā un brīvajā laikā popularizē debašu kultūru un kritisko domāšanu, dodas uz skolām reģionos, lai politiskās aktivitātēs iesaistītu arī citu skolu bērnus.
"Manuprāt, Latvijas jaunieši ir gana aktīvi. Daudzi gan nezina par šādām iespējām, kā, piemēram, Jauniešu Saeima, tāpēc mēs šobrīd aktīvi strādājam, lai veicinātu jauniešu interesi. Es uzskatu, ka Jauniešu Saeima ir vērtīga ne tikai tiem, kas nāks nākotnē politikā, bet ikvienam Latvijas jaunietim. Protams, katram jaunietim ir savas intereses. Ir ļoti daudzi, kas aizraujas ar sportu, mākslu, mūziku," stāsta Biķe.
Un arī šīs radošās jomas esot cieši saistītas ar politiku, saka jauniete. Jaunākais pētījums par Latvijas jauniešu iesaisti politikā vai citās sabiedriskajās aktivitātēs veikts pirms diviem gadiem. Tā rezultāti rāda, ka Anete ir starp tiem 20% jauniešu, kuri ir pilsoniski aktīvi.
Pārliecinoši lielāko daļu šie procesi neinteresē. Par to Latvijas Radio pārliecinājās, aptaujājot jaunus cilvēkus vecumā līdz 30 gadiem.
Radio uzrunātā Paula atzina, ka viņa neinteresējas par politiku, bet viņas kursa biedri gan aktīvi iesaistās šajās aktivitātēs. "Man personīgi politika vispār neinteresē." Arī uzrunātais Armands atzina, ka viņu politika neinteresē, arī vēlēšanas ne.
Par jaunatnes politiku atbildīgajā IZM stāsta, ka ir apstiprināta valsts programma jaunatnes politikai. Šogad ministrija sola dāsnāk atalgot jaunatnes organizācijas, lai veicinātu jauniešu iesaisti sabiedriskajās un politiskajās aktivitātēs.
"Kopumā tas līdzdalības procents nav tik augsts, kā mēs vēlētos. Šogad ir plānots veikt jaunatnes politikas monitoringu, kur noskaidrosim šos aktuālos datus un jomas, kurās vajadzētu pastiprināti pievērst uzmanību, lai sekmētu jauniešu iesaisti un līdzdalību," teica IZM pārstāve Aija Riba.
Nevalstiskās organizācijas "Latvijas Jaunatnes padome" prezidents Emīls Anškens saka, ka izvēlētie virzieni problēmas risināšanā ir pareizi, bet tiem vajadzētu būt plašākiem.
"Mums nav izteiktas jauniešu līdzdalības jaunatnes politiskajās organizācijās, un es šeit nerunāju tikai par partiju jaunatnes organizācijām, bet arī par cita veida politiskām, ideoloģiskām organizācijām, kas Eiropā ir diezgan izplatītas. Ja mēs skatāmies šādā griezumā, tad Latvijā mums ir ļoti maz šādu organizāciju.
Mums arī atbalsts organizācijām ir salīdzinoši mazs, kas iet kopā ar to, ka mums šo spēcīgo organizāciju nav, kas jauniešus varētu piesaistīt," saka Anškens.
Viņš piebilst, ka ar politiku saistīts mācību saturs vairāk jāiekļauj skolās. Arī tas varētu veicināt interesi. Turklāt šeit ir darbs arī politiķiem, kas varētu uzrunāt jaunos vēlētājus viņiem interesantākā veidā.
