To piektdien, 14.oktobrī, pavēstīja Itālijas ārlietu ministrs Paolo Džentiloni.
Maskava jau paspējusi kritizēt šo Itālijas soli. „NATO nostāja ir destruktīva,” aģentūrai ANSA sacīja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova. Viņa norādīja, ka tā vietā, lai veidotu labas, dziļas un cieņpilnas attiecības, NATO Eiropā ar armijas divīziju palīdzību novelk jaunas līnijas.
Džentiloni gan uzsvēris, ka šis solis nav agresija. „Tā ir nevis agresija pret Krieviju, bet gan nodrošināšanās un mūsu alianses robežu aizsardzība,” teica Itālijas ārlietu ministrs.
Vēstīts, ka NATO aizsardzības programmas ietvaros Polijā, kā arī Baltijas valstīs ir un būs vēl vairāk izvietoti NATO dalībvalstu spēki. Latvijā dislocētos spēkus vadīs Kanāda, kas uz Latviju varētu sūtīt ap 450 karavīru.
Bažas par Baltijas drošību sākas pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas - pussala pieder Ukrainai. Pēcāk Krieviju atbalstoši kaujinieki sāka pārņemt plašas teritorijas Ukrainas austrumos, līdz sastapās ar Ukrainas armijas pretestību. Patlabn tiek lēsts, ka karā Ukrainas austrumos dzīvības zaudējuši teju 10 000 cilvēku.
