Panorāma

Aiztur meitenes vajātāju Ogrē

Panorāma

Cik maksās Latvijas valsts simtgades svinības?

Problēmsituācijās starpinstitūciju sadarbība klibo

Inspekcija: Dobeles traģēdija parāda, ka bērnu tiesības uz dzīvību nav aizsargātas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Dobeles traģēdija parāda, ka mēs šajā valstī nevaram nodrošināt bērna tiesības uz dzīvību - tik skarbu vērtējumu notikušajam dod Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vadītāja Ilona Kronberga.

Daudz signālu, ka ģimene Dobelē bija problēmgadījums

Viņa norāda: viena lieta ir konkrētā gadījuma izmeklēšana kriminālprocesa ietvaros, kas ir policijas atbildība,

bet vēl svarīgs ir jautājums, kura risināšanā jāiesaistās arī politiskā līmenī – kā un kāpēc tas varēja notikt, kādi ir caurumi sistēmā un ko darīt, lai tas nebūtu iespējams.

VBTAI vērtē - problēma, kuru kārtējo reizi izgaismojis Dobeles gadījums, ir ārkārtīgi nopietna, un tas nebūt nav vienīgais, kuru varētu novērst, visām iesaistītajām institūcijām darot savu darbu un galvenais - sadarbojoties.

Signālu, ka ģimene Dobelē ir problēmstāsts, bijis gana daudz.  

"Sociālais dienests nevarēja nebūt lietas kursā, ka tāda ģimene ir, un tur noteikti ir bijis kāds iepriekšējs izvērtējums – šeit ir viens punkts," uzskaita Kronberga.

"Attiecīgi nākamais, ja sievietei ir bijis deviņus mēnešus vecs bērniņš un viņa ir lietojusi narkotikas, tas nozīmē, ka nav tā, ka viņa šīs narkotikas nebūtu lietojusi iepriekš. Ārstiem vajadzēja būt lietas kursā, ka sievietei ir nopietna atkarības problēma, līdz ar to – arī ārstniecības pusē [ir jābūt uzlabojumiem]. Ja sieviete tiešām ir lietojusi narkotikas, tad tās kaut kur ir iegādātas, pirktas, tātad – arī policijas pusē [bija jābūt informācijai]. Saprotiet, starp visām šīm iesaistītajām institūcijām kaut kas nav nostrādājis," pauž Kronberga.

Dobeles sociālais dienests: Informācijas apmaiņa nenotiek

Arī tiesa bija noteikusi vīrietim liegumu tuvoties sievietei vardarbības dēļ, kamēr sociālais dienests ģimeni raksturoja pat kā priekšzīmīgu.

Dobeles sociālā dienesta vadītāja atvaļinājuma dēļ no intervijām šobrīd atsākās, jo saistībā ar prombūtni neesot arī ieskatījusies ģimenes lietas detaļās, taču īsā telefonsarunā atzina, ka informācijas apmaiņa nenotiek.

"Ģimene, kas pirms diviem gadiem ir atgriezusies no Anglijas, izrādās ir lietotāji, bet narkologs un ģimenes ārsts par to nerunā ne vārda. Tad jautājums - vai mums ir jāuzmin?

Ja ģimene pilda līdzdarbības pienākumus, (..) tad mūsu datu bāzē narkoatkarība ir zems risks. Mums nav tādu ziņu. Varbūt ir policijai, varbūt ir narkologam, bet viņš nav vērsies par to. Varbūt Valsts policijā ir kāds izsaukums bijis, bet mums tādu ziņu nav!" saka Dobeles sociālā dienesta vadītāja Beāta Limanāne.

Labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") pēc vairākkārtējiem lūgumiem intervijai par šo tematu nepiekrita, tādēļ viņa redzējums gan par problēmām, gan risinājumiem šajā sistēmā šobrīd izpaliek. Ierēdņu līmenī ministrijā sociālo dienestu atbildību un darbu ar konkrēto ģimeni atturas vērtēt, jo tikai tagad pieprasīta visa informācija, un atzinumu varēšot sniegt pēc tās izvērtēšanas.

Tieslietu ministrija sola uzlabot institūciju sadarbību; VBTAI norāda uz visu atbildību

"Sadarbība pati par sevi ir viens no pamatprincipiem, kādā veidā veiksmīgi vadīt jebkura klienta lietu (..)," norāda Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa.

Šobrīd likumā skaidri visos gadījumos tas atrunāts nav, atzīst Tieslietu ministrijā. Tajā šobrīd notiek darbs arī pie jauna likumprojekta, lai, piemēram, to pašu vardarbības draudu un nošķiršanas gadījumā būtu skaidras kompetences, kam un kad jāziņo.

VBTAI gan atzīst, ka arī tagad bez detalizēta likuma ir arī aktīvas pašvaldības, kurās šī sistēma ir atstrādāta un ko var minēt kā labos piemērus. Daudz ko nosaka tieši pašu iniciatīva un šī vēlme darboties, un to var teikt gan par institūcijām, gan sabiedrību kopumā. Jo tam, ko mēs darām vai neizdarām, ir noteiktas sekas.

"Mēs neko nezinām, mēs negribām zināt, un tajā gadījumā, kad kaut kas notiek, tad mēs negribam būt vainīgi. Mēs arī ciešam no tā, ka mēs neko nedarām. (..) Ja mēs gribam, lai būtu pārmaiņas, tad mums katram ir jāsāk pašam ar sevi. Nevis, ko es varu nedarīt un kāpēc man nesanāks, bet - ko es varu izdarīt un kāpēc man sanāks," norāda Kronberga.

Ziņots, ka kādā dzīvoklī Dobelē pēc vecāku nāves (iespējams, narkotikas pārdozēšanas dēļ), četri mazi bērni nedēļu pavadījuši aizslēgtā dzīvoklī pie atvērta loga. Lai gan ģimene dzīvojusi pilsētā daudzdzīvokļu mājā, neviens no kaimiņiem policijā nav vērsies. Jaunākais bērns – deviņus mēnešus veca meitenīte – no bada un atūdeņošanās miris.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti