Pie Brīvības pieminekļa šobrīd ir viena informatīva zīme – liels plakāts ar pamatinformāciju par pieminekli. Rīgas ielās satiktie cilvēki atzīst, ka ar to nepietiek, lai uztvertu tā nozīmi.
„Man trūkst informācijas vācu valodā, jo esmu vāciete, vai angļu valodā. Arī angļu valodu saprotu, bet arī tās tur nav.” - „Patiesību sakot, man nav ne jausmas, kas tas par pieminekli. Es tikai saprotu, ka tas ir kaut kas saistīts ar brīvību, jo draugs, ar kuru kopā staigājām, to pateica. Manuprāt, te ir par maz informācijas, varbūt, kad apiet otrā pusē, ir kāds liels uzraksts, bet to es nezinu.” - „Es, piemēram, pati gribētu vairāk uzzināt, vairāk informācijas, jo tur ir ļoti maz, tur īsti nekas arī nav pateikts. Ja viņas vairākās valodās būtu, tad vienkārši superīgi.” - „Varbūt varētu vairāk par tiem procesiem, kas notika tajā laikā, kāpēc cēla, kādi bija iemesli.” - „Varbūt par tēliem - ko simbolizē, piemēram, katra tā zvaigzne. Tie tēli apakšā, viņiem arī varētu uzrakstīt, kas tie ir par tēliem, jo es, piemēram, tikai vienu varu atpazīt, varbūt divus,” – tā saka pieminekļa tuvumā uzrunātie cilvēki.
Līdz valsts svētkiem situāciju plānots mainīt, pie pieminekļa uzstādot trīs informācijas zīmes, stāsta projekta vadītājs arhitekts Edvīns Vecumnieks: „Tā kustība nāk no dažādām pusēm - it kā no centrālās pieejas, kur ierodas delegācijas, kas gribētu godināt vai kādus ziedus nolikt, varbūt nebūtu pareizi likt, bet abās pusēs malās un no otras puses tuvojoties."
Plāksnes būs ovālā formā, sadalītas četrās daļās. Katrā būs uzraksti četrās valodās – latviešu, angļu, vācu un krievu. Līdzīgi kā uz plakāta šobrīd – būs pieminekļa nosaukums, atklāšanas gads, informācija, ka tas celts par tautas ziedojumiem, kā arī arhitekta un tēlnieka vārds.
„Jūs iedomājaties, ka četrās valodās ko vairāk var dabūt [ielikt], tad jau viņš izvēršas par milzīgu tekstu. Tā pamatinformācjia ir lasāma. (..) Viņš nedrīkst būt kaut kas tāds, kas sāk jau konkurēt ar pašu to galveno objektu,” spriež Vecumnieks.
Darba līdz zīmju atklāšanai vēl daudz: „Vispirms tēlniekam ir jāizveido modelis, no kura var taisīt atlējuma formu. Visi burti un viss jāizveido ģipša modelī, un tad viņu dod uz metāla lietuvi, kur viņu var atliet.”
Plākšņu izgatavošanu un uzstādīšanu finansē Rīgas dome. Projekts savu realizāciju gaidīja trīs gadus naudas līdzekļu trūkuma dēļ, atzīst Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis.
„Tas ir dārgs prieks. Mums ir tik daudz pieminekļu - viņi visi ir jāaprūpē, un viņi visi prasa naudu. Budžetam tas ir liels, liels tāds slogs, jo varbūt ir citas prioritātes, bet nu šis tomēr ir viens izcils ne tikai Latvijas mēroga piemineklis.”
Kopējās izmaksas pēc izveidotās tāmes varētu sasniegt 23 tūkstošus eiro. Plāksnes tiks veidotas no bronzas, tāpēc, lai paspētu tās izveidot, drīzumā jāizsludina konkurss māksliniekiem.
„Bronzas liešana - tā nav sevišķi populāra, viņa ir sarežģīta māksla un nav tik daudz speciālistu Latvijā. Ir uzrunāti un konsultācijas bijušas ar Lietuvas mākslinieku, es zinu, ka Pēterburgā un citur,” par iespējamo virzību saka Gailītis.
Tā kā uz bronzas plāksnēm var iekļaut salīdzinoši maz informācijas par Brīvības pieminekli, Rīgas pieminekļu aģentūrai vēlāk ir ideja veidot arī mobilo aplikāciju, kurā būtu lasāma detalizētāka pieminekļa vēsture.
