Jānostiprina drošība
Pirmajā tikšanās reizē ar Kaljulaidu Latvijas prezidents Raimonds Vējonis pārrunājis drošības situāciju reģionā, „Rail Baltic” projekta attīstību un enerģētiku. Konferences sākumā prezidenti apmainījās komplimentiem.
Kaljulaida sacīja, ka, ja būtu zēns, viņu, iespējams, arī sauktu Raimonds, jo šādu vārdu vecāki izvēlējušies jaunākajam brālim – par godu Raimondam Paulam.
Turklāt abus prezidentus vieno izglītība bioloģijā.
Abi prezidenti uzsvēra, ka Igaunija un Latvija ir tuvi sabiedrotie, kuriem jāspēj strādāt kopīgiem mērķiem.
Kaljulaida apsveica Vējoni ar aizsardzības budžeta palielinājumu un norādīja, ka Igaunija ir palielinājusi savu aizsardzības budžetu virs 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
„Tas mūsu valstīm izmaksā dārgi, taču, kā jau teicu savā inaugurācijas runā, mūsu situācijā drošība ir galvenais mērķis. Mums ir jānodrošina savu valstu drošība, lai nodotu tās tālāk saviem bērniem un mazbērniem. NATO partneri pēdējos gados ir spēruši vairākus soļus, lai nodrošinātu, ka mēs esam aizsargāti. Pirmkārt, sevi jāaizsargā pašiem, un, otrkārt, jāpaļaujas uz sabiedrotajiem. NATO lēmumi Varšavā ir padarījuši mūs stiprākus, bet mums sevi jāstiprina arī pašiem,” akcentēja Igaunijas prezidente.
Latvijai ar Igauniju ir ģimeniskas attiecības
Savukārt Vējonis pēc tikšanās ar Kaljulaidu Baltijas valstis salīdzināja ar ģimeni.
Kaljulaida uzsvēra, ka Latvijas un Igaunijas starpā pastāv veselīga konkurence, taču, kopīgi strādājot, Latvija un Igaunija var viena otru padarīt stiprāku.
Runājot par „Rail Baltic” projekta īstenošanu, Vējonis nenoliedza, ka valstu starpā pastāv arī atšķirīgi viedokļi, tomēr problēmas izdodas pārvarēt.
„Protams, kā jebkurā ģimenē, šad tad gadās kādas problēmas, bet tās problēmas vienmēr tiek atrisinātas, jo tomēr svarīgi vienmēr ir saglabāt ģimeni. Tāpēc arī Baltijas valstu sadarbībā ir kaut kas līdzīgs. Protams, kādas problēmas sadarbībā brīžiem ir, bet mēs vienmēr atrodam izeju, atrodam risinājumus, kā šīs problēmas novērst, lai visas trīs Baltijas valstis strādātu kopīgi kopīgiem mērķiem. Kaut vai piemērā ar „Rail Baltic” -bija ļoti daudz sarunu, bet rezultāts jau tika sasniegts un līgumi tika parakstīti, un projekts tiks ieviests,” sacīja prezidents.
Prezidenti Latvijas un Igaunijas attiecības vērtē gan kā ļoti labas, gan tādas, kā ģimenē, kur visus strīdus spēj atrisināt un no kurām var arī kaut ko iegūt.
"Nav jākautrējas sacīt, ka jāmācās no kaimiņiem.
Mēs daudz varam mācīties no Igaunijas.
Jo vairākas lietas, ko vēl tikai plānojam ieviest, Igaunijā jau ir ieviestas. Nav jāatklāj jauns ritenis, bet gan jādalās pieredzē, kā tiek atrisinātas problēmas," uzskata Vējonis.
Tomēr Igaunijas prezidente aicināja latviešus nekautrēties un būt pārliecinātiem un lepniem par saviem sasniegumiem.
"Mēs vienmēr varam mācīties no otra panākumiem,un es uzskatu, ka attīstība, kas notikusi Latvijā, ir un dos labumu abām valstīm," sacīja Kaljulaida.
Ar Krieviju turpinās sadarbību tiktāl, cik tā ir iespējama
Vējonis konferencē uzsvēra Krievijas atturēšanas politikas nozīmi: "Kaimiņus neizvēlas. Krievija veic veselu virkni darbību, lai nostiprinātu savus bruņotos spēkus un, protams, vienlaicīgi veiktu dažādus treniņus, tehnikas pārvietošanu reģionā. Mērķis, kāpēc tas notiek, protams, ir viņiem vien zināms. Mēs to uztveram kā spēka demonstrāciju.
Bet nekādas pretdarbība no Baltijas valstu vai NATO puses, protams, nebūs.
Mēs turpināsim sadarbību, ciktāl tā ir iespējama ar visām pusēm, lai tie lēmumi, ko mēs pieņemam gan ES, gan NATO, būtu vērsti uz mūsu reģiona drošības nostiprināšanu."
Pēc preses konferences Igaunijas prezidentes iepazīšanās vizīte turpinājās Saeimas namā. Kaljulaida tikās ar parlamentāriešiem un Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci.
Spriests par to, kā sadarbībā ar Ziemeļvalstīm stiprināt Baltijas reģiona drošību. Ņemot vērā, ka Igaunija nākamgad pārņems prezidentūru ES padomē, Mūrniece Igaunijas prezidentei solījusi dalīties pieredzē, kas Latvijai šajā jomā jau ir.
Vēstīts, ka Kaljulaida 20.oktobrī savā otrajā ārvalstu vizītē ieradās Latvijā, bet pirmajā vizītē devās uz Somiju.
Kaljulaida par prezidenti kļuva 10.oktobrī pēc tam, kad jauno Igaunijas prezidentu neizdevās ievēlēt nedz parlamentam trijos balsojumos augusta beigās, nedz mēnesi vēlāk divos balsojumos elektoru kolēģijai, kurā ietilpst arī pašvaldību pārstāvji.
