Latvijas austrumu robežas sargu ikdiena krasi mainījusies pēdējā gada laikā. Aizveroties migrācijas kanāliem Ukrainā un pret nelegālajiem imigrantiem aktīvāk vēršoties Krievijas dienestiem, no nabadzības bēgošie vjetnamieši ceļu uz Vāciju un Poliju nu jau regulāri cenšas mērot caur Latviju.
Nelegālu imigrantu plūsmai no Vjetnamas augot arvien straujāk, robežsardzes helikopteriem gaisā nākas pacelties daudz biežāk, reizēm pat vairākas reizes vienas dienas laikā.
Meklēšanā iesaistoties helikopteriem, bēguļojošie imigranti nevar iziet atklātos apvidos un spiesti turēties tuvāk pie zemes, lai netiktu pamanīti.
"Principā [meklējam] visu, kas ir neierasts dotajā vietā dotajā laikā, Personas, kurām tur nevajadzētu atrasties, transportlīdzekļi," saka Robežsardzes Aviācijas dienesta helikoptera pilots Ēriks Gražulis.
Lielākoties vjetnamieši robežu mēģina šķērsot diennakts tumšajā laikā, attiecīgi neatsveramas nelegālo imigrantu aizturēšanā ir helikopteru nakts redzamības ierīces. Otrs šobrīd lielākais palīgs – dienesta suņi, jo ne vienmēr robežšķērsotāji atstāj aiz sevis pēdas kontroles joslā. "Mēģina slēpt, mēģina...ne visā posmā ir iespējams izveidot kontroles pēdu joslu, ņemot vērā apvidus īpatnības. Tā kā ir tādi gadījumi bijuši, kad pārkāpēji pārvietojas tajos posmos, kur nav tās kontroles joslas," norāda Robežsardzes Ludzas pārvaldes Pasienes robežapsardzības nodaļas priekšnieks Mareks Ļahnovičs.
Šogad Latvijā aizturēti jau 143 vjetnamieši, un tas ir vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Atpakaļ uz Krieviju nav izdevies nosūtīt nevienu, jo kaimiņvalsts robežsargi ne reizi nav atzinuši robežšķērsošanas faktu. Tādējādi vienīgā iespēja – sūtīt imigrantus atpakaļ uz mītnes zemi – Vjetnamu.
"Sākotnēji cilvēkam jāiegūst ceļošanas dokuments, ja viņam tāda nav. Tas maksā vidēji 90 eiro uz vienu atgriešanās apliecību, kas tiek maksāti Vjetnamas vēstniecībā, un, protams, ceļa izdevumi, kas attiecas uz transportu, kas ir tikai un vienīgi aviotransports," saka Valsts robežsardzes Atgriešanas un patvēruma meklētāju lietu nodaļas priekšnieks Mareks Hoņavko.
"Diemžēl pēdējā gada laikā mums uz Krievijas teritoriju atpakaļ atgriezt nav izdevies nevienu personu, jo Krievijas puse neatzīst pēdas, un tāpēc mums nākas viņus transportēt uz dzimteni Vjetnamu, un vienam cilvēkam tas izmaksā ap 2000-2500 eiro," saka Hoņavko.
Arvien biežāk vjetnamieši pieprasa Latvijā politisko patvērumu, tāpēc izraidīšanas process ieilgst. Nelegālo imigrantu izmitināšanas centrs Daugavpilī, kurā ir 84 vietas, ir pārpildīts. Ceļš uz Rietumeiropu imigrantiem no Vjetnamas izmaksā krietni vairāk, nekā viena vieta Sīrijas bēgļu laivā – dodoties labākas dzīves meklējumos, jābūt spējīgam par Krievijas vīzu, pavadītājiem Krievijā un sagaidītājiem Latvijā atdot pat 10 000 dolāru.
