Šonedēļ sākti sagatavošanās darbi Krišjāņa Barona ielas seguma atjaunošanai Rīgā, kā arī jauna veloceliņa izbūvei. Plānots atjaunot arī gājēju ietves. Pirms dažiem gadiem Rīgā labota daļa ietves Prāgas ielā, pretī autoostai, kur izvietota pieturvieta arī sabiedriskajam transportam. Pašlaik betona bruģis jau krietni saplaisājis.
''Manas domas ir, ka tie ķieģelīši ir nekvalitatīvi, reizē vēl sals [bojā]. Mūsu apstākļos ir sals, atkusnis, ļoti ātri tie bruģīši sairst, sadrūp. Es tā lēnām staigāju, tāpēc mani tas netraucē, kaut gan pilsētas sejai tas godu nedara. Te ļoti daudz apgrozās tautas un cits citam virsū skrien. Vienkārši aizķeras kāja un ļoti bieži avārijas notiek,'' to novērojusi rīdziniece Velga. Turpat pieturā sastaptais Pauls norāda, ka plaisas traucējot arī velosipēdistiem.
Bedrītes ir arī bruģim Vaļņu ielā, galvenokārt pie veikala „Galerija Centrs” un tālāk virzienā prom no autoostas. Neapmierināta ar seguma kvalitāti ir arī pie veikala sastaptā Diāna: ''Es agrāk domāju – ārprāts, ārprāts, drausmīgi jau izskatās, [eju] galvu nodūrusi. Es neesmu tāda pesimiste, bet, lai nesabojātu apavus, es tiešām eju ar nodurtu galvu, bet tad ir domei jāsūdzas, ja?''
Betona bruģiem parasti ir divu līdz triju gadu garantija, bet nereti tas nenokalpo tik ilgu laiku.
Kā skaidro Rīgas domē, Prāgas ielā pretim autoostai remontdarbi nav plānoti, stāsta domes Satiksmes departamenta eksperts Edmunds Valpēters: ''Mēs nesen esam atjaunojuši tieši šo tramvaju pieturas zonu, jo te bija tiešām bruģis ļoti sliktā stāvoklī. Bet tas, kas ir otrā pusē, tas tur diezgan pasen jau stāv, kopš veikala atklāšanas. Ja runā par bruģa kvalitāti, protams, viņš nav ideālā stāvoklī, bet viņš nav avārijas [stāvoklī]. Avārijas bedres nav, kur varētu, teiksim, cilvēki paklupt, aizķerties un tamlīdzīgi.''
Visbiežāk bojājumi rodoties vietās, kur zem ietvēm tiek veikti kādi apakšzemes darbi, skaidro Valpēters: ''Šajā gadījumā tā diemžēl ir likumsakarība, jo tiek izrakta kaut kāda tranšeja, līdz ar to tad, kad aizber, ir tāda nevienmērīgā sēšanās. Paiet laiks, un šī tranšeja sasēžas, blakus ir tā ceļa daļa, kas ir jau nosēdusies un pietiekami blīva, līdz ar to rodas tie iesēdumi. Tāpēc, kā jau teicu, mums ir divu gadu garantija un tad visi darbi tiek veikti šīs garantijas ietvaros.''
''Izmantojot Eiropas finansējumu, mums ir ļoti daudz veikti gan ielu atjaunošanas, gan ietvju bruģēšanas darbi,'' stāsta Jelgavas domes Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes galvenais speciālists Vilis Ļevčenoks. Tā, piemēram, šogad atjaunota Filozofu, Zirgu un Stacijas iela, bet iepriekšējos gados arī vairums citu gājēju ietvju. Vēl nebeidzoties bruģa garantijām, konstatētas pirmās nepilnības.
''Mums ir bijuši divi gadījumi, kad ir bijis nekvalitatīvs bruģis ieklāts, ko pēc pusotra, diviem gadiem atklājām. Līdz ar to tad vēl objekts bija apdrošināts, un attiecīgiem darba veicējiem likām un viņi arī nomainīja - vairākās vietās pat līdz piecdesmit kvadrātmetru posmus.''
Eiropas fondu naudu šādiem mērķiem izmanto arī citviet. Pirms diviem gadiem atjaunotais bruģis Daugavpilī masveidā plaisājis un drupis, jo ticis ielikts lielā steigā un nepiemērotos laikapstākļos, atzīst Daugavpils pilsētas Komunālās saimniecības pārvaldes vadītāja vietnieks Vadims Semoņenko:
''Pašreiz [situācija] ir uzlabojusies, mēs burtiski pirms divām nedēļām pēdējos defektus apsekojām pēc labošanas, un situācija tika uzlabota. Es vairs viņu neuzskatu par kritisku. Nevar vainot tikai būvnieku, viņš jau savus pienākumus pilda un garantijas saistības arī visas pilda.''
Šīm pašvaldībām ir arī bezmaksas informatīvie tālruņi un e-pasti, ar kuru starpniecību iespējams ziņot par gājēju ietvi, kurai nepieciešami remontdarbi. Pašvaldības atzīst, ka periodiski sūdzības saņemot un tās arī ņemot vērā, kad izvirza prioritātes.
