De Facto

Krievijas kravas aiziet no Latvijas ostām

De Facto

Ieskats 16. oktobra "De Facto" tematos

Iesaka slēgt slimnīcas, kas saņēma valsts galvotos kredītus

Iesaka slēgt vairākas slimnīcas, kas saņēma valsts galvotos kredītus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Pirms vairākiem gadiem valsts galvoja daudzmiljonu kredītus 11 slimnīcām. Vienā no tām – Ludzas slimnīcā – jau tūlīt pēc rekonstrukcijas valsts apmaksātos pakalpojumus pārstāja sniegt. Savukārt modelējot Latvijas slimnīcu karti nākamajiem gadiem, eksperti iesaka slēgt vēl trīs atjaunotās slimnīcas ar psihoneiroloģisko profilu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Arī tās saņēma valsts galvotos kredītus, kurus šobrīd jau sedz no valsts budžeta.

Garīgās veselības rādītāji Latvijā - ceturtie sliktākie ES

Šovasar Talsu slimnīcā pašnāvību izdarīja kāda sieviete, kuru atveda jau pēc viena mēģinājuma iedzert nāvējošu zāļu devu. Tikai dažas dienas iepriekš pašnāvību bija izdarījis viņas draugs. Latvijā pērn sev dzīvību atņēma 386 cilvēki, iepriekšējos gados – vidēji ap četrsimt. Šie ir dati, pēc kuriem arī vērtē garīgās veselības situāciju valstī.

Lai arī pa gadiem rādītāji nedaudz uzlabojas, tomēr tie ir ceturtie sliktākie Eiropas Savienībā (ES). Latvijā cilvēki līdz pašnāvībai nonāk teju divreiz biežāk nekā citās valstīs. Un šai situācijai nav līdzējis fakts, ka Latvijā ir krietni vairāk psihiatrijas slimnīcu gultu nekā vidēji Eiropā.

“Gultas ir vajadzīgas, bet pārējais - ir ļoti daudz aspektu, kas ir daudz būtiskāki nekā tikai gultasvietas,” saka profesors, ambulatorā centra “Veldre” vadītājs Māris Taube.

Valsts galvojusi 11 slimnīcu kredītsaistības par 200 miljoniem eiro

Kad aptuveni pirms 10 gadiem valsts apņēmās galvot par vairāk nekā 200 miljonus eiro lielām kredītsaistībām 11 slimnīcām, starp tām bija arī seši psihoneiroloģiskie stacionāri. Laikā, kad slimnīcu korpusu atjaunošana ritēja pilnā sparā, 2010.gadā Veselības ministrija valdībai iesniedza ziņojumu “Par situāciju veselības nozarē”. Un jau tobrīd tur bija cita ideja: “Par 50 procentiem jāsamazina psihiatriskā profila gultas, pārvirzot pacientu plūsmu uz ambulatoro aprūpes līmeni”. Taču slimnīcas lielākoties turpināja uzlabot stacionārās aprūpes virzienu. Dažādu iemeslu dēļ citi uzsvari bija Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centram, kas tai laikā izveidoja divas ārpus slimnīcas esošas ambulances un dienas centrus.

“Pie mums gadā ap 950 jaunu pacientu ierodas. Tas ir būtiski  vairāk nekā Tvaika ielā. Viņiem šī vieta liekas drošāka. Un tas ir tas  mērķis. Ja cilvēkam ir depresija, viņš atnāk uz šādu centru, viņš saka – jā, šeit ir labi, un saņem palīdzību. Un tas ir veids, kā cilvēks saņem palīdzību, nevis taisa pašnāvību,” saka Taube.

Tagad, tikai dažus gadus pēc vērienīgajiem ieguldījumiem slimnīcās, Pasaules Bankas ekspertu analīze par garīgo aprūpi Latvijā un vēlamajiem nākotnes scenārijiem rāda – specializētu psihiatrisko slimnīcu Latvijā ir pārāk daudz. Un to gultas vietu skaitu vajadzētu samazināt aptuveni uz pusi – no diviem tūkstošiem līdz aptuveni 1000.

Pasaules Bankas eksperti: Latvijā psihiatrisko slimnīcu ir par daudz

Eksperti ieteikuši slēgt trīs slimnīcas – “Ģintermuižu”, Aknīstes un Bērnu psihoneiroloģisko slimnīcu “Ainaži”.

“Šobrīd mēs detaļās neiesim, un šajā mirklī es negribētu teikt, ka kādu mēs slēgsim. Jebkurā gadījumā jebkuru stacionāru slēgšana, pārveidošana – tas ir ilgtermiņa process,  un es gribētu pasargāt no ažiotāžas, te nav runa par 1. janvāri,” saka Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners.

Ģintermuižas slimnīca Jelgavā bija saņēmusi vienu no lielākajiem valsts galvotajiem kredītiem – 12 miljonus eiro. Slimnīcā šobrīd ir 365 gultas, un tās visas esot aizpildītas. Pasaules Banka iesaka akūtos slimniekus no “Ģintermuižas” pārvietot uz slimnīcu Rīgā.

Slimnīcas “Ģintermuiža” vadītājs Uldis Čāčus ekspertu ieteikumus sauc par ne pārāk prātīgiem, neiedziļinoties Latvijas īpatnībās. Viņaprāt, tā ir iedzīvotāju veselība, kā arī tas, ka citur pasaulē par psihiatrijas gultām uzskata tikai akūtos gadījumus, bet Latvijā pacienti slimnīcās mēdz uzturēties ilgstoši. “Ģintermuižā” tādu ir aptuveni simt, un viens otrs pacients aizķēries pat no tālajiem deviņdesmitajiem gadiem.

Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, viena gultasdiena šādā slimnīcā izmaksā 26,97 eiro. Tajā pašā laikā, piemēram, Aknīstes slimnīcā, kas ir ilgstošas ārstēšanas slimnīca, viena diena izmaksā par desmit eiro mazāk – 16,79.

Pasaules Banka iesaka izvērtēt pacientu iespējas dzīvot ārpus slimnīcas, tai skaitā - speciālās komūnās vai ilgstošas aprūpes iestādēs. Taču, lai to izdarītu, būtu jāpaplašina valsts apmaksātie pakalpojumi, ko slimnieks var saņemt ambulatorajā aprūpē. Kā arī vajadzētu ciešāk sadarboties ar pašvaldībām, kas līdz šim nav veicies.

Veselības ministrija atzīst, ka Latvijā ir izveidojies pārāk plašs psihoneiroloģisko slimnīcu tīkls. Ministrija šobrīd nav gatava pateikt, vai kāda no trim minētajām slimnīcām tiks slēgta. Taču kā viens no scenārijiem tiek izskatīts psihiatrijas nodaļu izvietošana reģionālajās slimnīcās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti