Paredzēts, ka pasažieru datu reģistrs būs vienota Eiropas Savienības datu informācijas sistēma, kas būs pieeja tiesībaizsardzības iestādēm korupcijas, noziedzības, terorisma apkarošanas jomā.
„Tie nav tikai dati par personu x, bet arī tiek skatīts, ar ko maksājis par biļeti, kur ceļojis, kas ar bagāžu. Tur ir jautājumi, kas interesanti iestādēm. Galvenā problēma, ka Eiropas Parlaments saista šīs direktīvas pieņemšanu ar direktīvu par datu drošību,” skaidro Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.
Jau pašlaik Vācijā un Lielbritānijā noteikts regulējums, kas ļauj atņemt derīgus ceļojuma dokumentus personām, kurām ir nodomi doties uz Sīriju un citām zemēm un par kurām ir pamatotas aizdomas, ka tās varētu iesaistīties radikālajās organizācijās. Atbildīgais eirokomisārs runāja par iespējamu vienotu regulējumu visās ES valstīs. Tam piebalsoja arī Latvijas iekšlietu ministrs.
Ministrijas valsts sekretāre gan norāda, ka Latvija ir gājusi soli tālāk šajā jautājumā:
„Dokumentu atņemšana ir bezspēcība, ja nevaram savādāk izdarīt. Mūsu izpratnē esam tālāk, jo kriminalizējam personas dalību ārvalstu bruņotajos konfliktos.
Saeimā pirmajā lasījumā likums jau pieņemts. Tas nozīmē - mēs pasakām stingrāk, ka krimināli sodāms - gan ja piedalās, gan vervē.”
Viens no ierosinājumiem, kas apspriests, ir interneta un sociālo tīklu kontrole. „Interneta provaideri vislabāk redz informāciju, kas parādās par terorismu. Ja provaideri redz, ka jaunieši iepazīstoties saņem nepareizos signālus, sadarbojoties ar „Google”, „Facebook” un citām, ka runājam, ka šāda informācija tiktu ņemta ārā. Tas būtu viens. Šobrīd nekas tāds nenotiek, bet tā bija viena no idejām, ko pretterorisma koordinators minēja, gan dalībvalstu ministri, ka interneta vidē radikalizācija notiek visaktīvāk. Kā izveidot bumbu, kā gatavoties kaujinieku operācijām - tas ir pieejams. Un bieži vien pat trakāk,” skaidro Pētersone-Godmane.
