„Neviena iela nav normāla! Ne Brīvības, ne Čaka… Par Lāčplēša ielu vispār neizteikšos – tās ir pilnīgas šausmas. Vienas vienīgas bedres.”
„Pēdējos 28 gadus strādāju par taksistu, visādi ir bijis. Nav tik traki. Protams, ideāli nav – tā pati Brīvības iela, Čaka iela…”
„Brīvības iela jātaisa, Lāčplēša iela arī – tā jau vispār vairs nav nekāda iela! Bet vispār jau jātaisa visas ielas. Nu jā, būs sastrēgumi, bet tie ir tāpat, bez visiem remontiem.” - Latvijas Radio uzrunātie Rīgas taksometru šoferi, kuri galvaspilsētas ielas un to bedres pārzina tik labi kā reti kurš, par vasarā gaidāmajiem Brīvības un Lāčplēša ielas remontiem jau dzirdējuši. Gaidāmie sastrēgumi pārlieku nesatraucot, galvenais, lai ielas beidzot izbraucamā stāvoklī.
Brīvības iela, kas šodien gandrīz visā garumā klāta bedrēm, iegrimušām komunikāciju lūkām un bīstamiem ielāpu iesēdumiem, šovasar tiks remontēta sešu kilometru garumā.
“Mēģināsim darīt visu, lai tiktu saglabātas divas braukšanas joslas katrā virzienā arī būvdarbu laikā,” Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvis Edmunds Valpēters stāsta, ka pamatdarbi – asfaltbetona frēzēšana un ieklāšana – būvniekiem būs jāveic naktīs un brīvdienās, bet satiksmes ierobežojumi neizpaliks tāpat. Pašvaldība cer darbus paveikt vasarā, kad Rīgā mazāk ļaužu. Tas varētu izdoties pie noteikuma, ka būvnieki nesāks pārsūdzēt iepirkuma rezultātus, jo līguma vēl nav.
“Mūsu plānos ir gandrīz visas maģistrālās ielas. Būtu pieejams finansējums, mēs varētu tai pašai Krasta ielai, Maskavas, Valdemāra, vēl veselai virknei ielu atjaunot segumu. Bet šobrīd finansējums ir piešķirts tieši Brīvības un Lāčplēša ielai, kas arī ir diezgan likumsakarīgi. Tā pati Brīvības iela ir diezgan sliktā stāvoklī, ir daudz sūdzību, un seguma atjaunošana nav veikta vairāk kā 10 gadus,” skaidro Valpēters.
Taču arī šoreiz atjaunos tikai seguma virskārtu, lai gan nomaiņa prasītos arī daudzām maģistrālajām komunikācijām, kas iet zem Brīvības ielas un kuru remonts regulāri atstāj pēdas uz asfalta ielāpu formā.
„Šādu pilnu konstrukcijas atjaunošanu mēs neveicam, jo tur būtu nepieciešams pārbūves tehniskais projekts. Tas nozīmētu, ka mums būtu jāveic ne tikai ceļa daļas atjaunošana, bet arī visu komunikāciju pārbūve. Šāda finansējuma īstermiņa nav ne komunikāciju turētājiem, ne mums. Pie scenārija, ka mēs veicam pārbūvi, izmaksas būtu vismaz reiz desmit. (..) Tā kā diemžēl tā ir, ka mēs veicam šo remontu, bet nav simtprocentīgas garantijas, ka pēc gada vai diviem tur nebūs nepieciešams kāds avārijas [komunikāciju] remonts un diemžēl radīsies atkal šie lauzumi,” stāsta Valpēters.
Par transporta būvju uzturēšanu un būvniecību Rīgā atbildīgais Edmunds Valpēters atzīst – ielu remontam gadā vidēji pieejama vien sestā daļa no vajadzīgajiem aptuveni 30 miljoniem eiro. Šogad piešķirts vairāk, tāpēc tiks gan Brīvības, gan Lāčplēša ielai. Nākamgad cer ķerties pie Valdemāra ielas remonta.
„Mēs zinām, ka asfalta seguma virskārta pēc visām Eiropas normām ir jānomaina ik pēc 8 – 10 gadiem. Tātad būtībā katrs astotais līdz desmitais ceļa kilometrs visu laiku ir remontā,” – šādu „ideālo” situāciju iezīmē auto žurnālists Pauls Timrots. Pēc viņa aprēķiniem, būtu tikai normāli, ja katru gadu remontētu apmēram 10% Rīgas ielu. Tikai iedzīvotāji pie tā nav raduši.
„No sastrēgumu viedokļa varam priecāties, ka mums tik maz un reti remontē. Tā kā mēs aiz savas nabadzības un kūtruma varam žibināt pa bedrainām ielām bez sastrēgumiem un remontiem. Bet normāli būtu, ka vismaz desmitajā daļā pilsētas visu laiku maina asfaltu. (..) Jā, mēs esam šokā – tas pats notika, kad uz Pleskavas šosejas sāka mainīt asfaltu. Visi bļāva – ko jūs te maināt, tikko taču uztaisīja! Bet tas „tikko” bija akurāt pirms astoņiem gadiem,” saka Timrots.
Šovasar plānotais Lāčplēša ielas remonts izmaksās apmēram divus miljonus eiro, bet Brīvības ielas remonts – apmēram septiņus miljonus.
