Ierasts, ka muzeja eksponāti atrodas stiklotās vitrīnās, un ikviens zina, ka ar rokām aiztikt tos nedrīkst. Nereti tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc jauno paaudzi vēstures liecības maz interesē. Ceturtdien gan Olaines vēstures un mākslas muzejā viss ir pilnīgi citādi. Pat bērnudārza sagatavošanas grupas bērniem ļauts iejusties muzeja speciālistu ikdienā.
Muzeja laboratorijas apmeklētāja Arta norāda, ka „man patīk viss muzejos”. Tos viņa parasti apmeklē kopā ar savu skolotāju vai mammu.
Olaines vēstures izpētes laboratorijā jeb muzeja atvērtajā durvju dienā ikvienam dota iespēja uzzināt, kā dažnedažādas vēstures liecības nokļūst līdz ekspozīcijai un cik skurpulozs ir restaurācijas process. „Tagad tas ir praktiski kā dzīvē. Katrs var paņemt rokā detektoru un atrast šo monētu, pēc tam tiek parādīts, kā šī monētiņa tiek notīrīta un arī, protams, kā viņa nonāk ekspozīcijā. Šis pasākums ir veltīts, lai bērni un arī pārējie pilsētnieki redzētu, ar ko nodarbojas muzeja darbinieki. Tā teikt, parādīt mūsu ikdienu uz delnas,” saka Olaines vēstures un mākslas muzeja galvenais speciālists Māris Ribickis.
Pirmskolnieku skolotāja stāsta, ka savus audzēkņus uz muzeju atvedot vismaz divas reizes gadā, bet parasti tās ir izstādes, tomēr ne mazāk svarīgi, kā ierādīt ceļu uz muzeju, ir arī saprast, kā tas darbojas. „Bērnus var ieinteresēt tikai šādā vecumā. Pēc tam viņi savā dzīvē apmeklēs muzejus,” uzsver bērnudārza „Zīle” skolotāja Santa Ļepeško.
Atvērto durvju diena Olaines vēstures un mākslas muzejā notika pirmoreiz, bet tai noteikti būšot arī turpinājums, lai pēc iespējas vairāk bērnus un jauniešus ieinteresētu par novada vēsturi.
