„Visiem šoka terapija, daudzi raudāja un bija stresaini. Mums arī īsti neko neizskaidroja. Haoss un neziņa. Pašvaldības policija nezina. Divas stundas stāv un gaida būvinspektorus. Atbrauca viens, viņam prasa, vai cilvēkus var ielaist pēc mantām. „Es nemācēšu teikt, man jāgaida pārinieks.” Atbrauc pārinieks, arī neziņā un gaida trešo,” par otrdienas vakara notikumiem Druvienas ielas 21.namā stāsta tā iedzīvotāja Maija Astašova. Trešdien, nesagaidījusi ziņas no RNP, viņa ar mazo meitu ratiņos pati devās skaidrot, kad varēs atgriezties mājās.
Neziņa par situāciju 36 gadus kalpojušajā ēkā turpinās arī trešdien. Mājas apsaimniekotājs vēl arvien nevar pateikt, kādēļ jumta plāksnes nobīdījušās. Pēc Rīgas būvvaldes uzdevuma pārvaldniekam talkā jāaicina eksperti. Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs jau tagad min vairākas versijas, no kurām sākotnēji paustā par karstās saules un pēkšņā lietus ietekmi nu atmesta. Versiju skaitā ir arī piektā stāva dzīvoklī nelikumīgi izsistā durvju aila nesošajā sienā un vibrācijas no intensīvās satiksmes vai būvniecības blakus mājai.
„Šajā gadījumā arī nedaudz nekvalitatīvs pašas ēkas tehnoloģiskais risinājums, jo plaukts, no kura noslīdējis, nav īpaši liels. Kā arī materiāls – keramzīta bloks - ir sācis laika gaitā drupt un bojāties, un, iespējams, tas varētu būt viens no iemesliem,” skaidro Vircavs.
Rīgas pašvaldības izpilddirektors Juris Radzevičs rīdziniekus mierina, ka pašvaldības uzņēmums «Rīgas namu pārvaldnieks» ik gadu pārbauda savas ēkas un bažām par namu sabrukšanu nevajadzētu būt. RNP ap četriem tūkstošiem māju, un Radzevičs kaunina pilsētniekus, ka tie atbilstoši likumā teiktajam nav pārņēmuši mājas savā pārvaldībā.
Taujāts, vai rīdzinieki var justies droši pašvaldības pārvaldītajos namos, izpilddirektors Radzevičs atbild: „Domāju, viņi var tik droši justies, cik paši ir gatavi ieguldīt savos īpašumos."
„Gribu atgādināt – arī šajā ēkā tie ir privāti īpašumi. Un tas atkarīgs no pašu dzīvokļu īpašnieku lēmumiem par to, cik viņi var justies droši: ielikt signalizāciju, renovēt māju, ielikt īpašas durvis. Tas ir viņu lēmums,” skaidro Radzevičs.
Kopš padomju laika masveida daudzdzīvokļu māju būvniecības pagājuši 40 - 50 gadu. Tieši 50 gadu ir tas laika periods, cik ilgi paredzēts mājas ekspluatēt. Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis atzīst, ka 90.gados privatizācijas laikā daudzdzīvokļu nami apsaimniekoti pavisam slikti. Viņš apgalvo - vairums namu steidzami jārenovē, jo pirms siltināšanas tiek veikta tehniskā pārbaude un novērstas problēmas ēku konstrukcijās. Taču pašreizējo situāciju par kritisku pārvaldnieku šefs Beikmanis gan vēl nesauc.
Likums jau pašlaik māju pārvaldniekiem noteicis pienākumu gādāt par māju saglabāšanu. Normatīvi arī liek vismaz reizi gadā izvērtēt ēku konstrukcijas, lai plānotu nepieciešamos remontdarbus. Par to, ka gan Druvienas ielas, gan citi nami Rīgā tiek apsaimniekoti pienācīgi, šaubās arī Rīgas būvvalde.
