“Tur viss slēpjas detaļās,” saka FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) un neizslēdz, ka iecerētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana no 23% uz 20% vai maksimālā neapliekamā minimuma celšana līdz 300 eiro mēnesī var nestāties spēkā no nākamā gada, bet pakāpeniski vairāku gadu laikā.
“Tad tā ir cita fiskālā ietekme un citi avoti, kur jāmeklē. Ja tas notiek viena gada laikā, tas ir cits stāsts,” saka politiķis.
Kamēr detalizēti aprēķini nav veikti, FM klusē par vērienīgās reformas ietekmi uz budžetu. Konkrēti aprēķini nav arī premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS), kurš sagaida lielāku skaidrību nākamnedēļ. “Šobrīd būtu pāragri par to spriest, vai tā ietekme būs pietiekoši optimāla, lai mēs varētu pateikt – “jā, zaļā gaisma šiem uzstādījumiem"," saka premjers.
Iepriekš Kučinskis izteicās, ka negatīvais efekts nodokļu sistēmas reformas dēļ varētu pārsniegt 100 miljonus eiro. Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševičs tūlītējo ietekmi publiski novērtēja līdz 1,5-2% no iekšzemes kopprodukta. Viens procents ir apmēram 280 miljoni eiro.
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais no publiski nosauktajām nodokļu likmēm pagaidām neredz pietiekami lielus kompensējošos pasākumus.
“Ja tiek atceltas atlaides uzņēmumu ienākuma nodoklim, tad jaunais režīms varētu dot samērā normālu ienākumu [budžetā], varētu caurums neveidoties, bet visvairāk mūs uztrauc ļoti liels samazinājums iedzīvotāju ienākuma nodoklī,” saka Platais.
Viņš norāda, ka Brisele jau akceptējusi divas atkāpes Latvijai no pieļaujamā budžeta deficīta pensiju un veselības aizsardzības reformu dēļ. “Šogad veselības aprūpei tika palielināti izdevumi uz deficīta palielināšanas rēķina par 35 miljoniem eiro. Šie plāni paplašināt veselības reformu ir vēl lielāki. Bet viņi aizņem visu telpu, ko Latvija drīkst izmantot, lai atkāptos no bilances mērķa. Ja valdība nolems, ka mums ir augstāka prioritāte veikt nodokļu reformu, var būt jautājums, kura no reformām ir svarīgāka,” saka Platais.
Pieteiktā nodokļu reforma guvusi atbalstu gan arodbiedrībās, gan lielākajās uzņēmēju organizācijās. Skaļāko neapmierinātību izsaka pašvaldības. Tām gan valdība sola domāt par zaudējumu kompensēšanu.
Rīgas ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka piedāvājumu sauc par labu un cer, ka politiskajās diskusijās to nesabojās. Ja aprēķini parādīs, ka reforma ir izdevīga, nepieļaujami būtu nodokļu likmes ik pa gadiem raustīt. “Lai nu kas, bet nekonsekvence nodokļu jomā ir bijusi pilnīgi pietiekoša nākamajām divām trim paaudzēm,” viņš saka.
