Pusdiena

Saeima negrib aizliegt deputātiem atturēties balsojumos

Pusdiena

Mobilitātes pabalstus varētu piešķirt arī Rīgā strādājošiem

Iecere par slimnīcu tīkla reformu jau raisa pirmo satraukumu

Iecere par slimnīcu tīkla reformu jau raisa pirmo satraukumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Pēc slimnīcu tīkla reformas daļa Latvijas slimnīcu vairs nebūs tādas kā šodien, būs arī slimnīcas, kuru līmenis būs pazemināts un attiecīgi tās vairs nesniegs diennakts neatliekamo palīdzību, bet gan vairāk pievērsīsies citiem veselības pakalpojumiem. Citādi jau nebūtu reformas un šobrīd nenotiktu sarunas ar Latvijas slimnīcu vadību par to, kā efektīvāk koncentrētu cilvēkresursus un pakalpojumus, atzīst Veselības ministrijā. Sarunas par reformu pašvaldībās uztver dažādi, kādā Latvijas novadā tās jau raisījušas satraukumu un pat nosūtīta vēstule vairākām institūcijām.  

Slimnīcu tīkla reformas centrā ir tā dēvētās sadarbības teritorijas, kuru centrā ir reģionālā slimnīca un apkārt tā dēvētās atbalsta slimnīcas. Pēdējās nedēļās sarunās ar slimnīcām reģionos un to saimniecēm pašvaldībām tiek meklēti risinājumi, kā šī sadarbība norisināsies.

Slimnīcu sadalījums

I līmenis
terapija, hronisku pacientu aprūpe, neatliekamā medicīniskā palīdzība 24 stundas diennaktī, kad nav apdraudēta dzīvība. Līdz šādai slimnīcai pacientu “ātrie” var nogādāt stundas laikā. 


II līmenis
7 obligātie profili - terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecības un dzemdību profilā un pediatrijā, arī “ātrā palīdzība”. Arī jābūt sasniedzamām stundas laikā.


III līmenis
Reģionālās slimnīcas. 13 obligātie profili + atbilstoši slimnīcas specializācijai papildu profili.


IV līmenis
 22 obligātie profili + atbilstoši slimnīcas specializācijai papildu profili, piemēram, infekciju profils, grūtniecības un dzemdību profils un citi.

Vidzemes reģionā jau notikušas trīs sarunu kārtas, citviet sarunas ir vēl tikai sākumā. Taču zināmu satraukumu apspriestie risinājumi dažviet jau ir raisījuši. Piemēram, pagājušajās nedēļas beigās ministrijas vadība Latgales reģiona pašvaldību un slimnīcu vadītājiem parādīja plānu, kā varētu izskatīties Daugavpils reģionālās slimnīcas sadarbība ar Preiļu un Krāslavas slimnīcām kā atbalsta slimnīcām.

„Tas, kas tika piedāvāts Preiļu slimnīcai, bija steidzamās medicīniskās palīdzības punkts, kur palīdzība tiek sniegta 12 stundas diennaktī, un strādā viens ārsts un viens ārsta palīgs,” Preiļu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Iveta Stare pārstāsta ministrijas pirmajā tikšanās reizē izteikto piedāvājumu.

Šobrīd slimnīcā diennakti strādā uzņemšanas un neatliekamās palīdzības nodaļa, terapijas nodaļa un ginekoloģijas-dzemdību nodaļa. „Pirmais un galvenais bija tas, kāpēc šāds piedāvājums saistībā ar teritoriālo dalījumu, jo Preiļu apkalpošanas teritorijā ir tikai Preiļu un Vārkavas apkalpošanas novads. Bet jāsaka - tā nav, mēs apkalpojam arī Riebiņu novada un Aglonas novadu, arī Līvānu novada iedzīvotājus,” norāda Stare.

Slimnīcas apkopotie dati vēsta, ka no pērn stacionārā ārstētajiem 1655 pacientiem 60% bijuši no citiem, ne Preiļu un Vārkavas novadiem. Pēc tikšanās aicinot saglabāt slimnīcā diennakts, ne 12 stundu neatliekamo palīdzību, šīs nedēļas sākumā Preiļu novada dome nosūtīja vēstuli Veselības ministrijai, Saeimas frakcijām un Latvijas Slimnīcu biedrībai.

Slimnīcas vadītāja gan uzsver, ka pēc pēdējām medijos izskanējušām ziņām liela satraukuma nav, un cer, ka tālākajās sarunās ar ministrijas vadību izdosies vienoties.

„Tas ir apspriežams, tas nav šobrīd akmenī iecirsts, ka tur ir 12 vai 24 stundas,” arī veselības ministre Anda Čakša uzsver, ka pagaidām ar Preiļu slimnīcu bijusi tikai pirmā sarunu kārta.

Būtiskākais esot, lai iedzīvotājus no jebkuras vietas ātrā palīdzība varētu slimnīcā nogādāt 60 minūšu laikā. Piemēram, Preiļu gadījumā visas trīs reģionālās slimnīcas ir tuvu, kas no vienas puses esot labi, bet no otras puses –  jādomā, kāda līmeņa palīdzība jānodrošina slimnīcās, arī Preiļu slimnīcā. Tas būs vēl otrajā sarunu kārtā, stāsta veselības ministre.

“Skatāmies, kāda režīma palīdzību tur varēs nodrošināt, skatoties cilvēkresursus un kopējo teritoriju. Es domāju, ka tur būs 24 stundas, tā izskatās, bet, protams, ka dažas vietas droši vien būs tādas, kur līmenis ies uz leju, ja vēlamies efektīvi sakoncentrēt cilvēkresursus un pakalpojumus,” saka ministre.

“Galvenā pamatdoma ir, lai tuvu strādājošas slimnīcas savstarpēji nekonkurētu par cilvēkresursiem un neattīstītu blakus esošā teritorijā paralēli līdzīgus pakalpojumus, kas līdz ar to nonivelē gan cilvēkresursus, gan investīcijas, ko liek iekšā,” skaidro Čakša. "Bet finālā skatāmies, ka pacientu skaits vai iedzīvotāju skaits uz konkrēto teritoriju ir samērā mazs."

Līdz ar to slimnīcu tīkla reformā galvenais saprast ir strādāt kopā, un kā šajās sadarbības teritorijās reģionālā slimnīca kopā ar atbalsta slimnīcās sadalīs pacientu plūsmu.

Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs norāda, ka galvenais ir gūt skaidrību par sadarbības metodēm. Viņš atzīst, ka sadarbība ir vajadzīga, bet ir valsts slimnīcas, ir pašvaldības slimnīcas un ir pašnodarbinātie – ģimenes ārsti, un nav skaidrs, kāda būs sadarbība.  

Aprīļa vidū slimnīcu biedrība cer rast skaidrību, tiekoties ar Veselības ministriju un runājot jau par konkrētākiem plāniem. 

Jau ziņots, lai nodrošinātu pacientiem efektīvu, savlaicīgu un pieejamu veselības aprūpi, jau nākamgad ministrija sāks reformas - gaidāmas pārmaiņas slimnīcu darbā, veidojot reģionālo slimnīcu un atbalsta slimnīcu apvienības, iecerēts ieviest ģimenes ārstu kopprakses un vienotas elektroniskas pacientu rindas pie speciālistiem, trešdien medijiem pastāstīja veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienības izvirzītā).   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti