Aktuāli

Tieslietu ministrija aptur ieceri Ķemeru nacionālajā parkā veidot kapus

Aktuāli

Pieaug Lielbritānijas pilsoņu interese par Latvijas pilsonību

Ideja amatpersonām norādīt nelaulāto dzīvesbiedru paredz pienākumu, bet ne aizsardzību

Ideja amatpersonām norādīt nelaulāto dzīvesbiedru paredz pienākumu, bet ne aizsardzību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Finanšu ministrijas piedāvāto ieceri valsts amatpersonām deklarācijās norādīt ar kopdzīves partneri jeb nelaulāto dzīvesbiedru kopumā atbalsta Latvijas Radio aptaujātie eksperti, taču arī norāda: ja valsts vēlas uzlikt pienākumu, tad būtu sagaidāms, ka valstij vajadzētu arī atzīt un aizsargāt partnerattiecībās dzīvojošos. Turklāt likumprojekts neattieksies uz amatpersonām, kuras dzīvo viendzimuma attiecībās.

Pēdējos gados medijos izskanējušas vairākas ziņas par iespējamu valsts amatpersonu negodprātīgu rīcību, piemēram, kad kādas iestādes vadītājs lēmis par prēmiju savai otrajai pusei, ar kuru nav laulāto attiecībās, vai kad nereģistrētais dzīvesbiedrs ir biežs uzvarētājs iestādes rīkotos iepirkuma konkursos. Taču, lai arī ir ilgstoša kopdzīve un viena mājsaimniecība, bet nav laulības partneris, šobrīd tas nav jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā.

Finanšu ministrija grasās šo kārtību mainīt, un, rakstot grozījumu likumprojektu, ņēmusi vērā arī Valsts ieņēmumu dienesta pieredzi. „Tas ir būtiski ne tikai Valsts ieņēmumu dienestam un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, bet arī sabiedrībai, kas arī kontrolē valsts amatpersonas, sekojot līdzi, lai tā informācija būtu plašāka. Viens no šiem priekšlikumiem paredz, ka gadījumā, ja valsts amatpersonai ir laulībai līdzīgas attiecības, tad tās tiek deklarētas,” stāsta ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins.

Finanšu ministrija rosina deklarēt laulībām līdzīgās attiecības, kas pastāv vairāk nekā gadu, ja ir kopīga saimniecība, kopīgas ekonomiskas intereses, bet nav reģistrēta laulība, lai gan to varēja izdarīt atbilstoši Latvijas likumiem. Līdz ar to šie grozījumi neattiecas uz homoseksuāliem cilvēkiem. „Laulības definīcija Latvijā ir noteikta Satversmē, un šis likums noteikti Satversmi negroza,” saka Šņucins.

Uz jautājumu, vai valsts amatpersonas, kuras ir viendzimuma attiecībās, nevar nonākt interešu konflikta situācijā, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks neatbild pēc būtības.

Domnīcas „Providus” pētnieks Valts Kalniņš Finanšu ministrijas priekšlikumu kopumā vērtē pozitīvi, jo tas pietuvina likuma regulējumu faktiskajai dzīves realitātei. “Mērķis ir identificēt un arī atklāt sabiedrībai personiskās intereses, kas piemīt amatpersonai un kas var ietekmēt amatpersonas pienākumu pildīšanu.

Dzīve ar partneri vienā mājsaimniecībā pilnīgi noteikti rada nozīmīgas personiskās intereses, kuras amatpersonas pienākumu pildīšanu var ietekmēt.

Ņemot vērā to, ka nereģistrēta kopdzīve ir plaši izplatīta parādība, arī šādas situācijas likumā būtu jāaptver,” saka Kalniņš.

Arī resursu centra sievietēm „Marta” vadītāja Iluta Lāce saka – atzīstami, ka valsts virzās faktisko attiecību atzīšanas virzienā.

Tomēr sanāk, ka valsts amatpersonām uzliek pienākumu un pieprasa atbildību, taču tāpat kā līdz šim nenodrošina tiesības un aizsardzību.

Centrs “Marta” jau daudzkārt vērsis uzmanību, ka valstij nevajadzētu izlikties nemanām de facto ģimenes un de facto dzīvesbiedrus. Piemēram, ja viens no nereģistrētajiem dzīvesbiedriem nokļūst slimnīcā, viņi ir svešinieki viens otram, proti, nevar kritiskā situācijā piedalīties lēmuma pieņemšanā vai apmeklēt otru intensīvās terapijas nodaļā.

“Arī šajos jautājumos būtu valstij jāiestājas, ne tikai prasot atbildību, bet arī piedāvājot kādas iespējas un aizsardzību. Ja mēs atzīstam šī fakta attiecības, ka tādas pastāv, vismaz heteroseksuāliem cilvēkiem, tad arī tiesiskai aizsardzībai būtu jāiestājas. Te ir gan īres tiesības, gan kopīgas mantas sadales, gan tad, ja ir kopīgs ģimenes uzņēmums, tiesības uz kompensāciju par kapitāldaļām.

No otras puses, ja mēs apzināmies, ka mums ir de facto ne tikai heteroseksuālas, bet arī homoseksuālas attiecības, tad mums arī šiem pāriem būtu jādod iespēja deklarēt savus partnerus gan saistībā ar pieprasītajām deklarācijām, gan visām pārējām tiesībām, kas izriet no tā, ka cilvēki ir vienota ģimene,” saka Lāce.

Arī cilvēktiesību eksperts, Latvijas Universitātes asociētais profesors Artūrs Kučs norāda, ka Latvijā arvien vairāk cilvēku dzīvo ilgstošās partnerattiecībās, tāpēc Finanšu ministrijas iniciatīva ir likumsakarīga. Taču no valsts politikas viedokļa, viņaprāt, nav konsekventi, ka partneriem ir pienākumu, bet šādām attiecībām joprojām nav tiesiska regulējuma.

Taču, kā pārbaudīs, vai visi visas amatpersonas deklarēs savas partnerattiecības, Finanšu ministrija skaidro – tā kā deklarācija būs atklāta un publiski pieejama, ar to varēs iepazīties plašs sabiedrības loks. Ja nebūs pausta patiesība, gan jau par to ziņos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti