Drebuļi, „kaulu laušana”, sauss klepus, izteikts nespēks, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38 grādiem – šo un citu simptomu pēkšņa parādīšanās raksturīga gripai. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģe Raina Nikiforova norāda, ka katru sezonu no gripas visvairāk cieš gados vecāki cilvēki un iedzīvotāji ar hroniskām saslimšanām.
„Un pirmais, kas viņiem būtu jāizdara, jāizvērtē, vai ir iespējams vakcinēties. Šobrīd vēl nav nokavēta vakcinēšanās. Pēc vakcinācijas imunitāte izveidojas 7-10 dienu laikā, bet gripas epidēmija ilgst pat trīs mēnešus un ilgāk. Līdz ar to ir vērts šobrīd arī izvērtēt, vai ir iespējas vakcinēties,” norāda Nikiforova.
Šogad iedzīvotāji vakcinējušies aktīvāk nekā iepriekš. Tomēr tas aizvien ir pārāk maz.
Savukārt iedzīvotāji, kuriem jau šobrīd ir aizdomas par gripu, jāpārrunā savi simptomi ar ģimenes ārstu, un var vienoties par mājas vizīti.
„Gripas epidēmijas laikā par mājas vizīti, ja tas ir ģimenes ārsta apkalpojamajā rajonā, ir jāmaksā tikai pacienta nodeva 2,85 eiro. Ja pacients ir ārpus ģimenes ārsta aprūpējamā rajona, tad tomēr ir jāsamaksā transporta izdevumi. Tā ir takša cena no prakses līdz pacientam un arī atpakaļ,” sazvanīta uz īsu brīdi laikā starp pacientu pieņemšanu, stāsta Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.
Viņa atzīst, ka šajā laikā nāk daudz cilvēku.
„Ir pilna pieņemšana ar vīrusinfekcijām. Tajā skaitā arī bija daži gripas gadījumi,” atzīst Veide.
Šobrīd ir tikai pirmās gripas epidēmijas dienas, tādēļ Sarmītei Veidei vēl nebija mājas vizīšu pie gripas pacientiem. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka cilvēki zvanīja un mājas vizīšu bijis daudz.
„Šobrīd ir gripas epidēmijas pats sākums, un kulminācija būs pēc 2-3 nedēļām. Un tad jau, kad sāks slimot ģimenēm un vairāk tas maksimums ir, tad, protams, mājas vizīšu ir vairāk, un tā ir noslodze,” saka ārste.
Tādos gadījumos ārsti iedzīvotājus aicina mazāk apmeklēt publiskas vietas un profilaktiskās apskates atlikt uz laiku pēc gripas epidēmijas. Tas palīdzot gan pašiem neinficēties, gan neatņem laiku akūtiem pacientiem.
Gripas sezonā no 2015. gada septembra līdz pērnā gada maijam nodrošināja nepilnus 17 tūkstošus mājas vizīšu pie gripas slimniekiem, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Epidēmijas ilgums gadu gaitā atšķiras. Līdz ar to arī mājas vizīšu skaits ir atšķirīgs.
„Ja ģimenes ārsts tomēr, ierodoties pie pacienta uz mājas vizīti kā pie gripas slimnieka, konstatē, ka pacientam ir kāda cita elpceļu infekcija, arī šajā gadījumā par ģimenes ārsta mājas vizīti būs jāmaksā tikai pacienta iemaksa,” atgādina Nacionālā veselības dienesta pārstāve Evija Štālberga.
Viņa norāda, ka epidēmijas laikā pacienta iemaksa par daktera mājas vizīti jāveic visiem iedzīvotājiem, kuri no tās nav atbrīvoti. No tām atbrīvo, piemēram, cilvēkus ar 1. grupas invaliditāti un trūcīgos. Pacienta iemaksa ir 2,85 eiro. Savukārt no budžeta līdzekļiem ārsti par šādu vizīti saņem 11,14 eiro.
„Nav pamata uzskatīt, ka ārsts tā mērķtiecīgi nedotos uz šo vizīti. Ja viņš izvērtē, ka tā ir nepieciešama un ja šis pacients ir gripas slimnieks, tad par šo vizīti tiek veikta no valsts puses noteikta samaksa un pacients veic tikai šo pacienta iemaksu. Mēs arī neesam saņēmuši sūdzības no iedzīvotājiem par to, ka ģimenes ārsti atteiktu šīs vizītes,” saka Štālberga.
Epidemiologi iesaka bieži un rūpīgi mazgāt rokas un pārliecināties, ka to dara bērni. Tāpat SPKC epidemioloģe Raina Nikiforova aicina biežāk vēdināt telpas.
„Lai varbūt istabās ir vēsāks gaiss, tomēr svaigāks gaiss un mitrāks. Līdz ar to tā vīrusu koncentrācija būs mazāka un mazākas iespējas arī inficēties un saslimt. Arī mitrā uzkopšana ir svarīga telpās. Un, ja ir tāda iespēja cilvēkiem mazāk lietot sabiedrisko transportu, vairāk varbūt iet kājām vai vispār izvairīties no tādām vietām, kur daudz cilvēku pulcējas vienuviet, tas arī varētu būt pie profilakses pasākumiem,” iesaka Nikiforova.
Šogad no gripas miruši trīs cilvēki - visi vecāki par 70 gadiem un ar dažādām hroniskām saslimšanām.
