«Gribu palīdzēt bēgļiem» veidotājs: Patvēruma meklētāji Latvijā izjūt pat uzbrūkošu attieksmi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Patvēruma meklētāji Latvijā diezgan bieži izjutuši gan noraidošu, gan pat uzbrūkošu attieksmi, un šobrīd lielākā problēma ir tieši cilvēku aizspriedumi, tā atzīst uzņēmējs Egils Grasmanis. Viņš pērn septembrī sociālajā tīklā „Facebook” izveidoja grupu „Gribu palīdzēt bēgļiem”.

Sociālā tīkla grupai „Gribu palīdzēt bēgļiem” pievienojušies vairāk nekā 2700 dalībnieku. Grupas aktīvisti, kā paši saka visbiežāk „dzēsuši ugunsgrēkus”, kad patvēruma meklētājiem bijusi nepieciešama steidzama palīdzība. Pirms mēneša viņi patvēruma meklētāju centrā “Mucenieki” trešo reizi nogādāja par ziedotāju naudu sagādāto pārtikas paku - 292 kilogramus basmati rīsu.

Nesen domubiedru grupa sākusi rīkot īpašas iknedēļas tējas pēcpusdienas Kaņepes kultūras centrā, kur patvēruma meklētāji var satikt cilvēkus, kuri vēlas viņiem palīdzēt. Pašlaik viena no aktuālākajām problēmām ir saistīta ar patvēruma saņēmēju dzīvesvietu, jo desmit dienas pēc statusa saņemšanas viņiem ir jāpamet “Mucenieki”. Bet atrast dzīvokli ir ļoti sarežģīti.

“Tikko cilvēki [dzīvokļu izīrētāji] uzzina, ka tā ir bēgļu ģimene, viņi uzreiz atsaka izīrēt. Cilvēki baidās, ka viņi nevarēs maksāt,” stāsta Grasmanis.

Viņš atzīst, ka runa ir arī par aizspriedumiem: “Aizspriedumi mūsu sabiedrībā saistībā ar bēgļiem ir vislielākā problēma.

Man ir bail no tā, ko dara vai nedara mūsu, vietējie iedzīvotāji, nekā bailes no bēgļiem. (..) Man ir sajūta, ka lielāks draud ir no [“Tēvijas sargiem”] līdzīgām organizācijām un cilvēkiem.”

Turklāt diezgan daudzi patvēruma meklētāji Latvijā esot izjutuši uzbrūkošu attieksmi no vietējiem iedzīvotājiem. Kāda ģimene stāstījusi, ka 11 – 13 gadus vecus bēgļu bērnus iekaustījuši vienaudži. Policijā viņi gan nav vērsušies.

“Daudzi stāstījuši par attieksmi, piemēram, stāvot pie kases, kad vecāka gada gājuma sievietes aprunā valodā, kuri viņi varbūt saprot un ar nepatīkamiem izteicieniem,” stāsta Grasmanis.

Viņš arī atklāj, ka pats ir saņēmis nepatīkamus komentārs no migrācijas pretiniekiem. Tāpat Grasmanis kritizē valsts iestādēm par nepietiekami raitu bēgļu uzņemšanas plāna ieviešanu, jo to vajadzētu paveikt operatīvāk.

Grasmanis arī stāsta, ka ar domubiedriem mēģina sabiedrībai dot signālus, ka patvēruma meklētāji ir tādi paši cilvēki kā mēs, bet nonākuši ļoti neapskaužamā situācijā. Tomē politiskajā līmenī trūkt līdera, kas spētu pietiekami drosmīgi un saprotami paskaidrot sabiedrībai situāciju.

“Tas viss noved pie tā, ka sabiedrība baidās, nespēj nodalīt to, ka teroristu mērķis ir likt mums baidīties. Un viņi to panāk ļoti izcili. Bet jāsaprot, ka šādi sprādzieni ir tieši tas, no kā šie cilvēki [bēgļi] bēg,” saka Grasmanis.

Viņš arī atzīst, ka sarunās ar bēgļiem atklājas, ka daži labprātāk gribētu raukt pie saviem radiem citās Eiropas valstīs. Tomēr ir arī ģimenes, kurām šeit patīk un kas grib palikt un strādāt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti