Lai gan jau no 1.decembra paredzēts pilnībā atteikties no papīra darbnespējas lapām un pāriet uz elektroniskajām, ģimenes ārstu vidū valda skepse. Tā izpaudās arī jautājumos un replikās, ko Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas kopsapulcē ārsti uzdeva Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta amatpersonām.
Ārstiem bažas par drošību
Lielākoties ģimenes ārstus uztrauca gaidāmo pārmaiņu termiņš, arī, piemēram, ilgais laiks, kuru aizņem elektroniskās darbnespējas lapas izrakstīšana. Daudzi jautājumi skāra arī pacientu drošību.
„Kad mēs bijām Nacionālajā veselības dienestā, mēs testējām un skatījāmies testa vidē, kā strādā e-darbnespējas lapa, e-recepte, mēs turpat dienesta telpās no mobilā telefona, kas bija vienai kolēģei līdzi, caur internetu iegājām svešas dakteres vadības informācijas sistēmā," stāsta ārsts Pauls Princis.
Nacionālā veselības dienesta direktore Daina Mūrmane-Umbraško gan uzsvēra, ka sistēma ir droša: „Šī ir pilnīgi cita sistēma. Šī nav vadības informācijas sistēma. Tā ir būvēta arī citādāk. Vadības drošības sistēmā, es piekrītu, tas sliktais, ka tur ir jāiet caur tuneli. Šeit ne caur kādu tuneli nav jāiet. Drošības audita rezultātu vēl īstenībā mums nav. Bet drošības auditi, tie, kas tika veikti pagājušogad, -visas tās kļūdas, kas tur tika atrastas, ir novērstas.
Ja sistēma nebūtu droša, tad mēs nebūtu 12. septembrī to vispār atvēruši, jo tādu atbildību dienests arī nevar uzņemties.
Drošības audits pateica, ka sistēma ir droša, un sistēmā tās ievainojamības ir novērstas.”
Prasa pilotprojektu
Tomēr no aptuveni 500 sapulces dalībniekiem 460 nobalsoja par to, lai līgumu par e-veselības izmantošanu ar Nacionālo veselības dienestu neslēgtu.
Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide norāda uz prasībām: „Pilotlīgumu mēs slēdzam tikai tie, kas to brīvprātīgi vēlas darīt un tikai tad, kad tiks izmainīti Ministru kabineta 134. noteikumi par e-veselību, kurā izņem diagnozes ārā darba nespējas lapām un parastajām receptēm, un arī termiņš 1. decembrī visiem obligāti uzsākt e-veselību tiek noņemts, un sākam mēs ar 1. decembri pilotprojektu.”
Par to nobalsoja aptuveni tikpat ārstu, kā par līgumu neparakstīšanu.
Sapulcē Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners nebija gatavs piekrist ārstu priekšlikumam par pilotprojekta īstenošanu.
„Bija vienošanās 28.septembrī ar ministri, kad mēs bijām uz sarunām aizgājuši, ka varētu sākt ar pilotēšanu. Tas šobrīd šeit neizskanēja no Ketnera kunga, bet no Ketnera kunga izskanēja tas, ka divu nedēļu laikā varētu risināt jautājumus par grozījumiem,” norādīja Sarmīte Veide.
Atbildīgās ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners Latvijas Radio apliecināja, ka ministrija ir atvērta sarunām: „Mēs esam atvērti sarunām, bet ir ļoti daudzi priekšlikumi, kas atkārtojas vairākkārt un kur mēs saglabājam savu pozīciju.”
Ārstiem sankcijas nedraud
Veselības ministrijā norāda, ka līgumus nenoslēgušajiem ģimenes ārstiem sankcijas nedraud.
„Nu, acīmredzot, ja daļa neparakstīs līgumus, viņi neizmanto e-veselības sistēmu un acīmredzot viņi nevar izrakstīt darbnespējas lapu. Tad es kā pacients meklēju to ārstu, kas man izraksta to lapu," komentē Ketners.
Ar Nacionālo veselības dienestu pagaidām līguma slēgšanas procesā ir tikai 800 no aptuveni 4000 ārstu, kuri var izrakstīt darbnespējas lapas.
Ģimenes ārstu satraukumam par e-veselības darbību plāno pievērsties arī Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija 8. novembrī. To Latvijas Radio apliecināja apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks.
Jau ziņots, ka no 1.septembra ģimenes ārstiem ir iespēja sākt testēt jauno e-veselības sistēmu, kurā sākumā varēs izrakstīt receptes un noformēt darba nespējas lapas. Sākotnējā ārstu pieredze gan neesot iepriecinoša – programma bieži uzkaras vai pat neslēdzas iekšā.
E-veselības sistēmu bija plānots izmēģināt jau jūlijā, taču dažādu tehnisku iemeslu dēļ tā tika pārcelta uz septembri.