Gerhards skaidroja, ka reforma tiks ieviesta ilgā laika posmā, kas ļaus iedzīvotājiem paust savu viedokli par reformu arī vēlēšanās, izvēloties, par ko atdot balsi. Jautāts, vai pašvaldības varētu materiāli atbalstīt par piedalīšanos teritoriālajā reformā, ministrs norādīja, ka šāda iespēja nav izslēdzama.
Intervijā LTV raidījumam „Rīta Panorāma” Gerhards sacīja, ka reģionālajā kontekstā svarīgi novērtēt izglītības sistēmu. To arī būtu vēlams darīt savlaicīgi, jo tieši tagad daudz tiek runāts par skolu kvalitāti. Ministrs uzsvēra, ka daudzas pašvaldības nespēj izpildīt likumā noteiktās funkcijas, piemēram, pirmsskolas izglītības nodrošināšanu.
Skaidrodams iespējamos ieguvumos no reformām, viņš pauda, ka novadi sekmīgāk varēs piesaistīt investorus. Tur neviens neies darboties, ja pašvaldības būs vājas.
Jau vēstīts, ka VARAM piedāvātā jaunā administratīvi teritoriālās reformas koncepcija paguvusi izraisīt Saeimas koalīcijas partneru domstarpības. Lai gan formāli koalīcija vienojās šo jautājumu vispirms pārrunāt partijās un atgriezties pie tā pēc mēneša, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) nostāja jau tagad ir diezgan noraidoša.
VARAM piedāvātās koncepcijas pirmais variants paredz īstenot administratīvi teritoriālās reformas otro kārtu un līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām izveidot 58 pašvaldības - 49 novadus un deviņas republikas pilsētas. Šī varianta modifikācija paredz 51 pašvaldības izveidi, jo arī lielās pilsētas, izņemot Rīgu un Jūrmalu, tiktu iekļautas novados.
Savukārt otrs piedāvātais variants sākotnēji paredz 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem, kuru ietvaros pašvaldības varēs apvienoties brīvprātīgi.
Daudzu pašvaldību pārstāvji jau paspējuši pagājušajā nedēļā jauno reformas projektu kategoriski noraidīt.
