Gauss skaidroja, ka šobrīd kompānija tērē ļoti daudz līdzekļu gaisa kuģu līzingam, savukārt investora atrašana dotu iespēju lidaparātus nopirkt. Pēdējo četru gadu laikā izskatīti vairāki investori, taču par to, vai kāds no viņiem ir atbilstošs kompānijas un valsts interesēm, jālemj akcionāriem. Taču Gauss nesaskatīja iemeslu tam, kādēļ gadījumā, ja investori tomēr netiktu piesaistīti tuvākajā laikā, "airBaltic" nevarētu veiksmīgi turpināt savu darbību.
Vaicāts, vai ir pazīstams ar Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš Latvijā nodibinājis ar aviācijas biznesu saistītu kompāniju un neoficiāli tiek minēts kā "airBaltic" potenciālais investors, Gauss vēlreiz atgādināja, ka nevēlas pieļaut nekādas spekulācijas par iespējamā investora vārdu.
Gauss gan nenoliedza, ka, ja vien tas būtu ekonomiski izdevīgi, uzņēmums varētu savai flotei iegādāties lidmašīnas "Sukhoi Superjet 100", ar kuru tirdzniecību Krievijā tiek saistīts iepriekš minētais uzņēmējs.
“Mēs, līdzīgi kā citas aviokompānijas, uzskatām, ja lidmašīna ir sertificēta un ekonomiski izdevīga, mēs varam to apskatīt kā potenciālu pirkumu,” pauda Gauss.
Ar līdz šim paveikto “airBaltic” izpilddirektora amatā Gauss ir apmierināts. Par tālāko mērķi viņš nosauca kompānijas izaugsmi līdz spēcīgākās reģiona aviokompānijas līmenim. Nupat atvērti lidojumi no Viļņas, nākamā gada pavasarī tiek plānots atvērt lidojumus arī no Tallinas.
"Protams, ka pieļaujam arī kļūdas, taču cenšamies darīt visu, lai tās vairs neatkārtotos," sacīja Gauss, norādot, ka pasažieru drošība kompānijai ir pirmajā vietā, tādēļ šogad ieviestas papildu pārbaudes un procedūras personālam.
Par to, ka klienti ir apmierināti ar "airBaltic" darbu, Gauss pārliecinās arī pats, reizi nedēļā lidojot pie ģimenes uz Minheni un atpakaļ un aprunājoties ar satiktajiem pasažieriem.
Jau ziņots, ka Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvis pirmdien, 28. septembrī, intervijā Latvijas Radio pliecināja, Ķīnas uzņēmējus ir ieinteresējušas iespējas investēt Latvijas nacionālajā aviosabiedrībā "airBaltic".
Iepriekš konsultantu uzņēmums „Prudentia” apgalvoja, ka ir atradis finanšu investoru aviokompānijai „airBaltic". Reaģējot uz to, valdība norādījusi, ka "Prudentia" pārkāpj konfidencialitātes principu, un pārtrauca sadarbību ar to.
„Prudentia” gan noliedza pārmetumus, ka tā būtu pārkāpusi konfidencialitātes nosacījumus un norādīja, ka SM ir jābūt aktīvākai, ja tā vēlas atrast investoru. Pretējā gadījumā būs grūtības oktobrī norēķināties par „Bombardier” floti.
Kopš 2008.gada "airBaltic" bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011.gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus, tam bija negatīvs pašu kapitāls un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. Eiropas Komisija (EK) 2012.gada novembrī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu dažādo pasākumu atbilstību Eiropas Savienības noteikumiem par valsts atbalstu. EK pērn konstatēja, ka "airBaltic" pārstrukturēšanas plāns ļaus uzņēmumam kļūt dzīvotspējīgam ilgtermiņā, neradot nepamatotus konkurences traucējumus vienotajā tirgū.
2011.gada nogalē pēc AS "Latvijas Krājbanka" darbības apturēšanas Latvijas valsts no bankas pilnvarnieka par akciju nominālvērtību 224 000 latu iegādājās 47,2% "airBaltic" akciju, kuras bija ieķīlājis aviokompānijas privātais akcionārs "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS). Latvijas valsts savu rīcību skaidroja ar lidsabiedrības privāto akcionāru neizpildītajām saistībām. BAS īpašnieki bija kādreizējais "airBaltic" vadītājs Bertolts Fliks un "Taurus Asset Management Fund Limited". Līdz ar to patlaban Latvijas valstij pieder 99,8% akciju.
