Garbars norādīja, ka tehnisks nodrošinājums ir novecojis - sensoru sistēmas, videonovērošanas sistēmas nolietojušās, tās ir darbā jau no 2008.gada, un robežsardze katru gadu prasa naudu to uzturēšanai. Kādu laiku ar šīm sistēmām “spēsim uzturēt” austrumu robežu, bet “nekas nav mūžīgs”, sacīja Garbars.
Viņš atgādināja, ka arī robežsardzes cilvēkresursu kapacitāte ir ierobežota – trūkst aptuveni 200 cilvēku.
Taču robežsargiem izdevies atturēt no nelikumībām tos robežas šķērsotāju pavadoņus, kuri šajā rūpalā iesaistās gadījuma pēc. Tagad robežsardze jau saskaras ar nopietnu un labi organizētu cilvēku pārvietošanu pār robežai.
Šis gads, iespējams, būs izšķirošais, lai pierādītu, cik ielā mērā Latvija gatava stāties pretī šiem grupējumiem, sacīja Garbars.
Ja nelegālā rūpala organizatoriem būs nepieciešami lielāki līdzekļi, lai dabūtu cilvēkus pāri robežai, viņi meklēs citus lētākus ceļus, skaidroja robežsardzes priekšnieks.
Viņaprāt, arī salīdzinoši liels nelegāli ieceļojošo vjetnamiešu skaits saistīts ar lētāko ceļu caur Krieviju, Latviju, Lietuvu, Poliju un tālāk uz Rietumeiropu. Savukārt ceļot caur Baltkrieviju viņi vairās, jo baltkrievu robežsargi aktīvāk strādā savā pusē, sargājot arī Lietuvas un Latvijas robežu.
Arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (Zaļo un zemnieku savienība) trešdien intervijā Latvijas Radio atzina, ka uz austrumu robežas vēl daudz darba, “lai to varam saukt par pilnvērtīgu robežu”.
