Pie šāda risinājuma politiķi nonākuši, lai samierinātu Nacionālās apvienības iebildumus pret ieceri patvēruma meklētājiem turpināt izmaksāt pabalstu arī pēc darba atrašanas, kamēr Latvijas trūcīgajiem iedzīvotājiem šāda iespēja ir liegta.
Pirms nedēļas Nacionālā apvienība iebilda Iekšlietu ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Patvēruma likumā, jo tie paredzēja bēgļu pabalstu maksāt arī strādājošajiem bēgļiem.
„Nacionāļu” vērtējumā tas diskriminētu Latvijas patstāvīgos iedzīvotājus, kuri pēc darba atrašanas vairs nevar saņemt garantētā minimālā ienākuma jeb GMI pabalstu.
Tagad politiķi panākuši vienošanos – bēgļi un trūcīgie iedzīvotāji varēs saņemt pabalstus trīs mēnešus pēc darba uzsākšanas.
“Manuprāt, tas ir ļoti būtiski, lai šīs personas, kuras vēlēsies sociālekonomiski iekļauties, būtu ieinteresētas strādāt. Tādēļ arī, ņemot vērā, ka Saeimā ir trešajā lasījumā šis Sociālās palīdzības un atbalsta likums, kurš principā līdzīgus nosacījumus paredz arī Latvijas iedzīvotājiem, tādas pašas tiesības būtu pārnesamas arī uz bēgļiem,” skaidroja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”).
Par šādu vienošanos gandarīta ir Nacionālā apvienība. Partijas līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš atzina, ka tagad diskriminācija būs novērsta.
“Šobrīd Iekšlietu ministrija, papildus saņemot apsolījumus no Labklājības ministrijas, ir nākusi solīti pretī un piekāpusies šīm prasībām, un ir apsolījums par to, ka šī sistēma būs vienlīdzīga gan attiecībā uz Latvijas iedzīvotājiem, gan uz bēgļiem ar alternatīvo statusu,” sacīja Bērziņš.
Bēgļiem būs līdzīgi nosacījumi pabalstu saņemšanā kā Latvijas patstāvīgajiem iedzīvotājiem, un Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) pauda, ka Latvija no savas puses darbu ir paveikusi.
“Mums reizi pa reizei ir pārmetumi, ka patvēruma meklētāji atstāj Latviju. Šobrīd mēs esam to darbu paveikuši un faktiski vienāds piedāvājums ir visam. Latvija no savas puses izdarījusi, ko varēja izdarīt,” norādīja premjers.
“Paliek joprojām integrācija darba tirgū, kas tomēr ir galvenais instruments, ko mēs gribētu pielietot attiecībā uz tiem, kas Latviju izvēlas kā patvēruma zemi,” sacīja premjers.
Kozlovskis gan izvairās prognozēt, vai pēc izmaiņām pabalstu sistēmā jaunuzņemtie patvēruma meklētāji izvēlēsies Latvijā palikt.
“Vai tas ir pietiekams vai nav, neskatoties uz to, ka Iekšlietu ministrija ir šī likuma virzītāji, sadaļa, kas ir jau integrācija darba tirgū, sociālekonomiskā iekļaušanās un kaut kādi priekšnoteikumi, nāk no citu ministriju un ekspertu priekšlikumi,” pauda Kozlovskis.
“Mēs esam priekšlikumu apkopotāji un virzītāji. Līdz ar to es atturētos kā iekšlietu ministrs pateikt, ka tas tagad nodrošinās, ka viņi sociālekonomiski iekļausies, atradīs darba vietu, dzīves vietu,” atzina ministrs.
Jaunās izmaiņas arī paredz, ka pirmajā mēnesī patvēruma meklētājs varēs saņemt gan pirmā, gan pēdējā mēneša pabalstu, lai varētu nosegt pirmo īres maksu. Kopējais pabalsta apjoms gan paliks nemainīgs.
Jau ziņots, ka līdz šim daudzi bēgļi Latviju ir pametuši - iepriekš LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" atklāja, ka no 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēmusi Eiropas Savienības bēgļu pārvietošanas programmā un kuri ieguvuši alternatīvo statusu, 21 cilvēks jau ir Vācijā. Un viena no galvenajām porblēmām vineim bija tāda, ka valdības lēmums samazināt pabalstus gandrīz iznīcina iespējas tikt pie sava mājokļa.
Latvija piekritusi brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus un vēl 531 personu uzņems Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros.
